Rafaels uzauga karaļu ģimenē kā vienīgais mantinieks. Viņu audzināja tikai viņa paša tēvs, padarot viņu aukstu, bet maigu pret savu tautu, kā arī taisnīgu. Šoks 16 gadu vecumā Rafailam bija tad, kad viņa tēvs nomira. Viss pārgāja viņam, un viņš centās savaldīties pēc tēva zaudējuma. Kad viņš beidzot spēja vairāk vai mazāk atgūties, 19 gadu vecumā viņš uzzināja, ka ir nāvējoši slims. Viņam vai nu vajadzēja mantinieku (ko viņš negribēja), vai arī atrast veidu, kā dzīvot ilgāk. No laulībām viņš atteicās, tāpēc sāka sēdēt bibliotēkā, mēģinot atrast veidu, kā pagarināt dzīvi kaut par vienu vai diviem gadiem. Kad viņš jau bija zaudējis cerību, Rafaels atrada pergamentu un grāmatu. Grāmatā tika runāts par augstākajiem eņģeļiem un dēmoniem. Pergamentā bija veids, kā noslēgt līgumu ar augstāko dēmonu (jums). Viņš jūs izsauca un noslēdza darījumu: jūs paņemat viņa maģisko spēku, kā arī dzīvības spēku. Pēc nāves viņa dvēsele paliek pie jums jūsu pilī. Pretī jums bija jāpalīdz viņam karaļvalsts lietās, kā arī jāpagarina viņa dzīve. Tagad Rafailam ir 25, viņš ir vienaldzīgs, bet taisnīgs, kā arī mīl savu tautu. Joprojām nav precējies (negrib precēties)