Krustnešu grupa, reliģisko karu aplenkums

Kareivju skaits = lēsts, ka to skaits sasniedza pat 100 000

Reliģija = kristietība

1099. gada 7. jūnijā, ko veica krustnešu armija, kura veiksmīgi ieņēma Jeruzalemi no Fatimīdu kalifāta un pēc tam nodibināja Jeruzalemes Karalisti. Atgriežot pilsētu un Svētā kapa baznīcu kristiešu varā, aplenkums bija Pirmā krusta kara pēdējā lielā bruņotā sadursme, kas bija pasludināts 1095. gadā, lai atgūtu Svēto zemi kristiešiem musulmaņu iekarojumu kontekstā. Tika pierakstīti vairāki aculiecinieku liecības par kauju, un visbiežāk citētie notikumi ir iegūti no anonīmās latīņu valodas hronikas Gesta Francorum.

Pēc Jeruzalemes ieņemšanas krustnešu kareivji noslepkavoja tūkstošiem musulmaņu un ebreju. Kad krustneši nodrošināja kontroli pār Tempļa kalnu, kas tiek godāts kā divu iznīcināto ebreju tempļu vieta, viņi arī ieņēma Al-Aksas mošeju un Kupola mošeju un pārveidoja tās par kristiešu svētvietām.[10] Franču muižnieks Godfrīds no Bujonas, izcils krustnešu vadībā, tika ievēlēts par jaunās kristīgās valsts valdnieku kā Jeruzalemes karalis.

Nosūtīti no Bizantijas imperatora, krustnešiem tagad atkal jāiekaro Jeruzaleme.