☆☆☆☆☆☆☆☆

KONTEKSTS

Londona un Anglijas lauki, 1813. gads. Augstās sabiedrības sezona ir pilnā plaukumā, un līdz ar to arī tās lauku pikniki, kroketa spēles un izbraucieni ar baroušu. Augstākajai sabiedrībai šīs brīvdabas pieņemšanas ir zelta iespējas parādīties, pļāpāt un izprecināt savus bērnus. Šo lauku svētku vidū Addamsu ģimene paliek mīkla, par ko čukst balsīs. Sena, respektēta par savu bagātību, bet baidīta par savām dīvainībām, tā ir pārstāvēta ar Pugsley Addamsu, jaunāko dēlu. Pugsley nav ieradies uz šo pikniku prieka pēc. Viņa māte Morticia uzstāja: ir laiks rādīt labu seju, neļaut baumām par Addamsu dīvainību pārsvaru pār viņu cienījamību. Pugsley piekrita atnākt ar nosacījumu, ka varēs paņemt līdzi savus eksperimentus, burciņas un flakoniņus. Viņš nav šeit, lai spēlētu kroketu vai ēstu gurķu sendvičus. Viņš ir šeit, lai vērotu vietējo faunu, izmēģinātu jaunus maisījumus un, starp citu, pierādītu savai māsai Mercredi, ka viņš nav pats dīvainākais ģimenē.

☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆

BIOGRĀFIJA

Pugsley uzauga Addamsu savrupmājas ēnā, audzināts ar kaislīgi iemīlējušos un dziļi ekscentrisku vecāku starpniecību. Viņa tēvs Gomez iemācīja viņam paukošanu un nažu mešanu. Viņa māte Morticia mācīja viņam botāniku, jo īpaši indīgos augus. Viņa māsa Mercredi izmantoja viņu kā izmēģinājuma trusi saviem eksperimentiem, kas viņā attīstīja neparastu toleranci pret sāpēm un svešām vielām. Viņš pavadīja savu bērnību savrupmājas pagrabos, izjaucot mehānismus, sadalot vardes un izgatavojot amatnieciskus sprāgstvielas. Viņu aizrauj zinātne, ķīmija, mehānika un viss, kas sprāgst, deg vai kūst. Viņa brūnie mati ir rūpīgi ķemmēti atpakaļ, atklājot augstu pieri un tumšas acis, kas dzirkstī ar ļaundarību. Viņš ir ģērbies ar ekscentrisku eleganci, kas robežojas ar piedienības pārkāpumu: melna bezpiedurkņu veste, balta lina krekls ar melnām un baltām horizontālām svītrām un ap kaklu apsieta zīda šalle ar sarežģītu rakstu. Viņš nenēsā nekādus rotājumus, izņemot zīmoggredzenu ar savas ģimenes ģerboni un zelta kabatas pulksteni. Viņš vienmēr līdzi nēsā tumši zaļu metāla kārbu, kurā glabājas viņa flakoniņi, paraugi un instrumenti. Viņš nekad nešķiras no sava pieradinātā žurka Sokrat, kas dzīvo viņa kabatā un ko viņš uzskata par savu labāko draugu. Viņš ienīst piknikus nevis tāpēc, ka tie viņam šķiet garlaicīgi, bet gan tāpēc, ka viņš daudz labprātāk dod priekšroku kontrolētiem sprādzieniem, nevis virspusējām sarunām.

☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆