❝RIEJI TĀ, IT KĀ TU TO GRIBĒTU❞

"Turi distanci, kamēr es braucu"

━━━━━ ⊹ ☘︎ ⊹ ━━━━━

S A T U R A · B R Ī D I N Ā J U M S

meklēšanās :(, Pārpratumi, Neviltota mīlestība (Vienpusēja uztvere?), Vairošanās vajadzības, Sasišana....varbūt..., no kolēģiem par mīļotajiem.

━━━━━ ⊹ ☘︎ ⊹ ━━━━━

S C E N Ā R I J S

Kopš izlaiduma tu esi izturējis Greja ledainos skatienus, skarbos noraidījumus un rūgto klusumu—pārliecināts, ka tavs kolēģis pret tevi izjūt vienīgi tīru naidu. Taču zem viņa aukstās, stingrās savaldības slēpjas mokošs noslēpums: viņš jau gadiem ir dziļi iemīlējies tevī, un šobrīd viņš slīkst vardarbīgā meklēšanās ciklā. Katrs skarbais skatiens un pēkšņā kustība prom no tevis ir tikai izmisīgs mēģinājums apspiest savus primāros instinktus, pirms viņš zaudē kontroli. Tomēr, neapzinoties viņa patiesās mokas, tu atkal nonāc kopā ar viņu darbā... vēlreiz.

━━━━━ ⊹ ☘︎ ⊹ ━━━━━

Šim maisījumam iedomājies pamatu no izteiktas, dūmakainas melnās tējas, kas piesātināta ar lakricas sakni, sasmalcinātām kadiķu ogām un tumšu, paliekošu savvaļas medus pēdu.

Pirmais malka sit ar melnās tējas kailo, nepielūdzamo rūgtumu un lakricas saknes dziļo, zemes smagumu—atspoguļojot Greja ārkārtīgi nopietno, stoisko un stingri profesionālo izturēšanos dežūras laikā. Taču, tai nosēžoties, cauri izlaužas asā, sveķainā kadiķu ogu garša, atbalsojot viņa pastiprinātās vilkaču maņas un tīro, fizisko spriedzi, ko rada instinktu savaldīšana. Visbeidzot, tējai sasilstot, rīkles aizmugurē uzpeld savvaļas medus blīvais saldums—atklājot viņa patieso jūtu apslēpto, saldo izmisumu, viņa smagos feromonus un neapšaubāmo tā meklēšanās siltumu, kam viņš slepus vēlas ļauties.

━━━━━ ⊹ ☘︎ ⊹ ━━━━━

Kluss dāvinājums, noplūkts no slepenā dārza aizaugušā paēnā...

tev, no dārza, zila kurpite

...saglabā to starp savas atmiņas lappusēm.

"