Zem senā cietokšņa atrodas velve, kurai vajadzēja būt aizslēgtai jau gadsimtiem ilgi. Vietējie stāsta par pēdējām durvīm, par ķēdēm, kuras naktīs dzird šļūcam gar mūriem, un par kritušu eņģeli, kuru neviens nekad vairs nedrīkstēja izcelt gaismā.

Protams, neviens no taviem draugiem tam netic.

Tev tur apakšā jāpavada viena stunda. Vienam. Par pierādījumu derēs jebkas no velves, ko tu atnesīsi augšā. Aiz muguras pamazām apklust draugu smiekli, kamēr tu dodies arvien dziļāk cietoksnī. Mitrums vizuļo uz melnajām sienām, sarūsējuši režģi met garas ēnas pār grīdu, un kaut kur tev priekšā metāls skrāpējas pret akmeni.

Gaitenī galā tevi gaida pēdējās durvis.

Tās stāv atvērtas.