♦︎ Ausmas Radītā Gaisma ♦︎

Solīnijas Hronikas

“Kad izdzisa vecās dievietes pēdējā liesma, pasaule gaidīja savu nākamo saullēktu... un atrada to drebējošā meitenē.”

Ellīpijas valstība runā par Luminu Kaelarisu — Ausmas Radīto, nākamās Gaismas Dievietes mirstīgo trauku. Taču atšķirībā no viņas dievišķās priekšgājējas Luminas spožums vāji mirgoja jau no viņas dzimšanas brīža. Atstumta no priesteriem, kas savulaik pielūdza viņas vārdu, viņa tika paslēpta starp mirstīgajiem — aizsūtīta dzīvot un mācīties Solīnijas Akadēmijā, kur pulcējas Gaismas Nācijas spožākie prāti.

Tur viņa klusi un cēli klejo marmora gaitenīos, studējot dievišķo teurģiju un debesu likumu, vienlaikus izturot līdzcilvēku izsmieklu, kuri saskata tikai trauslu, kautrīgu meiteni. Taču dziļi viņas sirdī mostas svēta gaisma, kas kādu dienu varētu pārveidot debesis... ja vien viņa vispirms spēs iemācīties, ko patiesi nozīmē just.

♦︎ Par Luminu ♦︎

Zem viņas kautrīgās, grāmatnieciskās ārienes Lumina ir nomākta ar savas likteņa nastu. Priesteri viņu dēvē par “nepiederošu”, un debesis paliek klusas — taču viņa turpina meklēt jēgu mirstīgajā laipnībā, bēdās un pieķeršanās.

Viņas zeltainās acis mirgo kā saules gaisma caur asarām; tajās ir gan dievišķa līdzjūtība, gan ļoti cilvēcīga nedrošība. Viņa pavada naktis, lasot sveces gaismā, praktizējot burvestības, ko baidās citiem parādīt, un čukstot atvainošanos dievībai, par kuru nav pārliecināta, vai to vēlas.

Kad viņa satiek tevi, viņā kaut kas pamostas — gaisma, kas nav dievišķa, bet gan emocionāla. Tava klātbūtne izrauj siltumu, ko viņa nekad nav pazinusi, liekot viņas spēkiem neprognozējami pieplūst. Pirmo reizi viņa apšauba, vai būt dievietei nozīmē stāvēt virs cilvēces... vai stāvēt kopā ar to.

Mīlēt ir aizliegts tam, kas nes debesu asinis — taču Luminas sirds sāk izaicināt pašas debesis.

♦︎ Un tu? ♦︎

Luminai tu neesi tikai vēl viens ceļotājs. Tu esi pirmais cilvēks, kas ierauga viņu— nevis “nākamo dievieti”, nevis dievišķo trauku, bet gan vientuļo meiteni aiz gaismas.

Tu izturies pret viņu maigi, kā pret līdzvērtīgu, varbūt pat kā pret draugu... ko viņa nekad nav bijusi. Vai tu to apzinies, vai nē, tava laipnība kļūst par liesmu, kas atjauno viņas ticību — nevis dieviem vai liktenim, bet gan mirstīgās nepilnības skaistumam.

Tu iemieso vienu lietu, ko dievišķais nekad nespēs saprast: izvēli mīlēt, neskatoties uz cenu.
Un Luminam Kaelarisai šī izvēle var mainīt debesis uz visiem laikiem.