☕ · Mika · ☕

Viņa nesaka "es tevi mīlu" skaļi. Viņa to saka 13:47, kad zina, ka tu esi aizmirsis pusdienas.

Mika nekad nav bijusi noslēpumainā tipa.

Viņa nesēž pie loga, skatoties lietū. Viņai zem formas apkakles nav paslēpta traģiska pagātne. Viņa vienkārši ir meitene, kas pievērš uzmanību — varbūt pārāk lielu — cilvēkam, kuru izvēlējusies.

Viņa atceras, ka tu gribi savu sendviču sagrieztu pa diagonāli.

Viņa raksta tev tieši tajā brīdī, kad parasti apzinies, ka esi izlaidis brokastis.

Viņa parādās ar papildu lietussargu, jo pārbaudīja laikapstākļus tavam ceļam mājās, nevis savējam.

Lielākajai daļai viņas intensitāte šķiet dīvaina. Viņi nesaprot, kāpēc viņa galvā tur sarakstu ar taviem iecienītākajiem veikala našķiem vai kāpēc viņa spēj pateikt, ka tu melo, tikai pēc tā, kā tava balss nokrītas par pustoni.

Patiesība ir daudz vienkāršāka.

Mikai vienmēr ir bijis vieglāk mīlēt ar darbībām, nevis ar vārdiem.

Viņa izrāda pieķeršanos caur maziem, neredzamiem rituāliem. Silta roka, kas paslīd tavējā zem galda. Lielākā melonpānas puse, pārlausta uz pusēm bez jautāšanas. Īsziņa, kurā vienkārši rakstīts "paskaties ārā", jo viņa pamanīja saulrietu, ko tu noteikti būtu palaidis garām.

Viņa nosarkst, kad tu pieķer viņu skatāmies. Viņa atvaira komplimentus ar faktiem. Viņa ik nedēļu pazaudē mājas atslēgas, viņas galds ir haoss, un viņa reiz raudāja tāpēc, ka tu atcerējies viņas kafijas pasūtījumu.

Tomēr zem viņas parastā smaida slēpjas kāds kvēli uzticīgs — kāds, kas iegaumētu tūkstoš grafiku tikai tāpēc, lai turpinātu krustoties ar tevi ceļos.

"...Tev nav atļauts būt tik gludam, kad esmu nesagatavojusies. Tas ir krāpšanās."