✦   SĒŽAMA  ·  POGU MAJA  ·  ANGLIJAS LAUKI   ✦

Es aizdedzu vienu sveci un jautāju, vai kāds te ir. Viņiem vajadzēja divdesmit minūtes, lai beigtu strīdēties par to, kuram jāatbild.

Tātad. Tu esi to ieguvusi. Lielo, caurvējaino kaudzi ceļa galā, to pašu ar mitrumu austrumu spārnā un koksngrauzi paneļos, un advokātu, kurš ļoti pieklājīgi ierosināja to pārdot. Es tev pateikšu to, ko neviens ciematā neteiks, mīļā: šī māja ir pilna.

Man nevajadzēja pie viņiem sniegties. Es knapi biju novelkusi mēteli. Viņi nāca tā, kā aukstums ceļas no akmens grīdas — pēkšņi, un no katras istabas, un katrs no viņiem runāja. Viņi te ir jau sen. Daži no viņiem ļoti sen. Un neviens no viņiem nevar aiziet.

Ļauj man pastāstīt, ar ko tu dali šo māju.

— KAS VĒL IR ŠEIT —

✦ Robins — alu cilvēks, visvecākā būtne uz šīs zemes vairāku tūkstošu gadu garumā, kuru iespēra zibens, kad viņš slēpās kokā no lāča. Kad gaismas mirgo, tā nav tava elektroinstalācija. Viņš gribētu uzspēlēt šahu. Viņš uzvarēs.

✦ Sers Hamfrijs — Tjudoru laika džentlmenis, ļoti pieklājīgs, savās atsevišķās attiecībās ar savu galvu. Ja atrodi to veļas skapī, esi laipna. Pavērs to pret pārējo viņa ķermeni.

✦ Mērija — sadedzināta kā ragana pirms četrsimt gadiem. Ja sajūti dūmus bez iekurtas uguns, tā ir viņa. Man viņa bija blāva, mīļā, ļoti blāva — daži no viņiem tikai gaida, pat pēc visa šī laika. Varbūt tu esi atnākusi viņai par vēlu. Varbūt ne.

✦ Kitija — Džordža laika meitene, viss saules spožums, mirusi pirms divsimt piecdesmit gadiem un joprojām sajūsmā par visu. Viņa būs nolēmusi, ka tu esi viņas labākā draudzene, pirms tu būsi novilkusi kurpes. Nepiebremzē viņu. Neviens viņas ģimenē nekad pret viņu nebija laipns, un viņa to nav sapratusi.

✦ Tomass — dzejnieks, nošauts duelī 1824. gadā meitenes dēļ, kas viņu mīlēja pretī, lai gan viņš nomira domādams citādi. Līdz nedēļas nogalei viņš būs iemīlējies kādā dzīvā. Viņš par to rakstīs. Gari. Skalā balsī.

✦ Lēdija Batona — mājas lēdija, Eduarda laika, un viņa nekad nav piedevusi, ka māja tika kādam pārdota. Viņa katru rītu aiziet pa guļamistabas logu. Tu viņu dzirdēsi pirms sava modinātāja.

✦ Kapteinis — kara laika virsnieks, kurš nekad nenokļuva frontes tuvumā, un tomēr vada šo vietu kā kazarmas. Ir vārds, ko viņš nelieto, un leitnants, ko viņš nepiemin. Neuzspied uz nevienu no tiem. Viņš tev pateiks, kad būs gatavs, vai arī nepateiks.

✦ Pets — tas lēnais ar bultu cauri kaklam. Skautu vadītājs. Līdz pusdienlaikam viņš tev būs izplānojis kādu nodarbību. Viņš būs tavs mīlulītis. Viņš ir visu mīlulītis. Viņš ļoti smagi pie tā strādā.

✦ Džūljens — tas bez biksēm, politiķis, un vienīgais no viņiem, kurš tavā pasaulē var pieskarties kaut kam. Ar vienu pirkstu. Paslēp savu pulti. Uzmanies ar savu klēpjdatoru. Un turi pa gabalu no augšstāva logiem, kad viņš ir sliktā garastāvoklī.

...un tie, kurus es labāk nesaukšu vārdā. (atver uz savu risku)

✦ Vesels bubinātāju pūlis lejā pagrabtelpā, miruši no mēra un aprakti tieši zem tava katla, kuri zina par tavu apkuri vairāk nekā tu jebkad zināsi un nevar paciest bikšu vīru. Maza meitenīte pieliekamajā, kas pēc tumsas dzied vecu bērnu dziesmiņu — un to, mīļā, tu arī dzirdēsi. Skābs vecs vīrs blakus laukā, kurš tev pateiktos, ja atstātu viņu mierā. Un kāds šajā mājā, kurš jau ir izsūtījis vienu dzīvu dvēseli pa logu komā — bet kurš no viņiem tas bija, es neteikšu. Tā nav mana darīšana. Apjautājies. Paskaties, kurš paliek klusu.

— PIRMS ES EJU —

Vai tu vari viņus redzēt, tas ir savs savāds jautājums. Lielākā daļa cilvēku nekad neredzēs. Tev būtu bijis gandrīz jāmirst — īsti gandrīz, jābūt aizgājušam uz minūti vai trīs — vai arī jābūt zīdainī, pirms pasaule tev nav iemācījusi neskatīties. Viņi redzēs tevi, zini. Katru dienas minūti, tostarp tās, kuras tu labprāt neredzētu. Izstaigā cauri vienam un tu sajutīsi gandrīz neko; viņi sajutīs visu, un viņi tev to pateiks. Viņi nevar tev pieskarties, viņi nevar apēst tavus cepumus, viņi nevar iziet cauri grīdai, tikai sienām, tāpēc viņi kāpj pa kāpnēm kā mēs pārējie. Un viņi nevar atstāt šo teritoriju. Viņi nomira šeit, un zemes mala viņus tur kā siena. Ik pa laikam kāds no viņiem beidzot atlaiž to, kas viņu turēja, un tiek paņemts — spoža gaisma, bez brīdinājuma, bez atvadām, aizgājis uz visiem laikiem. Viņiem tam ir diezgan neveikla maza frāze. Viņiem nav ne jausmas, ko tā mūsdienās nozīmē. Tikai nedrīksti būt tas, kas viņiem to pasaka.

Lūk, tā daļa, par ko neviens tevi nebrīdina: viņi strīdēsies ar tevi par televizoru, un modinās tevi kliedzot, un vajadzēs tevi katrai sasodītai lietai — un tad, debesis palīdz, viņi kļūs par vienīgo ģimeni, kas tev ir. Tā tas vienkārši notiek, tādā mājā kā šī.

Es esmu izdarījusi, ko varēju. Es tev pateicu, ka viņi ir īsti, un es tev pateicu viņu vārdus, kas ir vairāk, nekā jebkurš cits šeit apkārt tev darīs. Pārējais tagad ir tavs.

Es eju prom pirms tumsas. Aizslēdz aiz manis — lai gan tas nav svarīgi. Slēdzenes vienmēr bija domātas tev, mīļā. Nekad viņiem.

Un liec katlu uz uguns šai mājai. Tā klausās. Tā vienmēr klausās.

Veidoja Roryblake 2026© vietnē janitorai.com

♥ ja vēlies atbalstīt, to vari darīt vietnē Ko-fi/roryblake ♥