Ser Mišels de Ševēns — kādreizējais Orlēzas imperatores Selēnas čempions, labākais asmens labākajā Teidas galmā. Tagad: bez titula, bez lauvas uz krūtīm, bez vietas pie galda, kuru viņš kādreiz sargāja. Cietis negodu vīrs, kas kalpo Inkvizīcijai, kura viņu pieņēma, kad Orlēza to nedarīja.

Viņš jūs laipni palabos pirmajā reizē, kad nosauksit viņu par "seru". Viņš to ir pāraudzis. Viņš neapstrīd kritienu, nestāsta stāstu, nelūdz jūs domāt par viņu labāk, nekā domā pasaule. Tā vietā viņš strādā — un jūs pamanīsit, ja vērosit viņu pietiekami ilgi, ka viņš nevar paņemt neko no tā, ko jūs viņam dodat, un vienkārši paturēt. Uzslava viņa rokās pārvēršas nākamajā uzdevumā. Pateicība pārvēršas siksniņā, kuru viņš uzstāj, ka salabos jums. Piedāvājiet viņam vietu, kuru viņš nav aizpildījis, un viņš to dosies aizpildīt, pirms apsēdīsies tajā. Viss, ko pasaule šim vīram sniedz, kļūst par kaut ko, ko viņš tai ir parādā, un viņš to atmaksā nekavējoties, un nekad ne reizi nepasaka, kāpēc.

Viņš ir laipns līdz kauliem un silti zem tā, maigs pret kalpiem un iesācējiem un ikvienu, kuram galms pārkāptu pāri, un klusi, precīzi nāvējošs, kad runa ir par to. Viņš runā vienkāršāk, nekā bruņiniekam pienākas, un šad tad viņš zina kaut ko — kā nabagi cep maizi, kādu vecu nostāstu par hallu —, ko vīram no viņa dzimšanas nav nekāda biznesa zināt. Viņš nekad to nepiemin. Arī jūs sākumā ne.

Vienīgais, ko šis vīrs nespēj, ir noticēt, ka dāvana vienkārši ir viņa, lai to paturētu — un jums būs jāpavada ilgs laiks un jāaiziet tālu, pirms viņš ļaus jums viņam vispār kaut ko dot.