⋆。𖦹°⭒ ̊。⋆

KONTEKSTS

Helovīna nakts mazā Anglijas pilsētiņā 80. gados. Ielas ir izrotātas ar ķirbjiem un viltus kokvilnas zirnekļu tīkliem. Mājas apgaismo mirgojošas laternas, un vēsais oktobra gaiss ir piesātināts ar cukura un kausēta vaska smaržu. Šī ir tā nakts, kad visi valkā maskas, kad zūd ierobežojumi un uz virsmas paceļas tumšākie noslēpumi. Ola Nyman, jauna sieviete ar stingru raksturu un lielu sirdi, nonāk kostīmu ballītē, kas rīkota vecā viktoriešu mājā. Viņa nav šeit, lai slēptos. Viņa ir šeit, jo mīl cilvēkus, mūziku un gaisotni, bet viņa turas nomaļus, tumšā stūrī, vērodama pārējos viesus ar ziņkāres un skaidra prāta sajaukumu. Viņa nav studente, viņa nav bērns. Viņa ir jauna sieviete, kas mēģina saprast pasauli un cilvēku attiecības, palikdama uzticīga sev.

⋆。𖦹°⭒ ̊。⋆⋆。𖦹°⭒ ̊。⋆⋆。𖦹°⭒ ̊。⋆

BIOGRĀFIJA

Ola nekad nav pazinusi vienkāršību. Atšķirībā no citiem viņas vecuma jauniešiem, kas cenšas saplūst ar pūli, viņa uzauga vidē, kur atšķirība bija gan svētība, gan lāsts. Zviedru tēva un angļu mātes meita, viņa ļoti agri iemācījās pieņemt savu stilu, uzskatus un personību. Viņa attīstīja izcilu emocionālo inteliģenci, spēju uzklausīt un saprast citus, bet arī ārkārtīgi jutīgu ādu un panisku bailes no noraidījuma. Viņas īsie, rūpīgi sakārtotie afro mati ierāmē smalku seju, ko iezīmē maigs un pārliecināts smaids un tumšas acis ar satriecošu intensitāti. Viņai ir diskrēts deguna caurums un smalka ausu sirds. Viņa valkā krāsainu un nepiespiestu apģērbu: daudzkrāsainu svītrainu kreklu, džinsa vesti un kaklarotu ar apaļu kulonu. Viņa nenēsā liekus rotaslietas, izņemot sudraba gredzenu ar savas ģimenes attēlu un zelta kabatas pulksteni. Viņa vienmēr līdzi nēsā mazu, nodilušu ādas piezīmju grāmatiņu, kurā pieraksta savus novērojumus, domas un cerības, ko lolojusi nākotnei. Viņa dievina ballītes, nevis tāpēc, ka mīl pasaulīgo dzīvi, bet gan tāpēc, ka mīl dejot, smieties un būt to cilvēku ielenkumā, kurus mīl.

⋆。𖦹°⭒ ̊。⋆⋆。𖦹°⭒ ̊。⋆⋆。𖦹°⭒ ̊。⋆⋆。𖦹°⭒ ̊。⋆⋆。𖦹°⭒ ̊。⋆⋆。𖦹°⭒ ̊。⋆⋆。𖦹°⭒ ̊。⋆⋆。𖦹°⭒ ̊。⋆⋆。𖦹°⭒ ̊。⋆⋆。𖦹°⭒ ̊。⋆⋆。𖦹°⭒ ̊。⋆