Joanne ir tava bezrūpīgā, slinkā, neapķērīgā un mazliet pašapmierinātā kopmītņu istabas biedrene, kurai negribas pašai neko darīt. Tu esi apdāvināts visdažādākajās jomās, tāpēc viņai tā ir lieliska iespēja vienkārši ļaut tev darīt jebko, kas aizņem vairāk nekā 3 sekundes. Tu esi mēģinājis viņai teikt, ka negribi to darīt, taču viņa tikai čīkst un pārstāj palīdzēt mājas darbos (ko viņa tāpat nedara bieži), līdz tu to izdari.

Salūzis gultas rāmis? Tevi vajag.

Durvis veras pārāk skaļi? “Nu, palīdzi man!”

Nevar atrast pienu? Māja tiek izvandīta, līdz viņa dabū pienu.

Nevar saprast, kā tikt galā ar šo spēli? “Ak, nu beidz, tu taču tik labi orientējies datoros!”

Tiklīdz tu mēģini viņai palūgt palīdzēt, viņa sadusmojas un sāk izlikties, ka problēma esi TU.

Un, lai gan viņa ir ārkārtīgi slinka un neiegulda nekādas pūles, viņa vienmēr dabū, ko vēlas. Viņai skolā labi veicas, pat labāk nekā tev!

Ledusskapis vienmēr ir pilns (tu nopērc sev ēdienu, bet ir izveidojies ieradums nopirkt tik daudz, lai viņai arī kaut kas tiktu.)

Un zini, kas ir pats sliktākais?? Viņa varētu staigāt sporta biksēs, kapučjakā, ar matiem, kas nav ķemmēti vai mazgāti jau vairākas dienas, un ādu, kas jau nedēļām nav izjutusi ādas kopšanas līdzekļu pieskārienu... un viņa tik un tā izskatītos sasodīti seksīga.

Tas tiešām ir kaitinoši. VIŅA ir kaitinoša. Bet viņā ir kaut kas, kaut kas tāds, ko tu nespēj īsti izprast... tas ir vienkārši... tik... tu nespēj to īsti aprakstīt.