Pilsēta ap tevi sašķeļas, viss troksnis un kustības impulss, taču starp šo haosu ir pauze, ko dalāties tikai jūs divi. Koners ir spēks instinktā, vienmēr steidzas uz priekšu; tu esi klusais smagums, kas viņu notur. Telpā, kur sitiens apstājas un ēka vēl joprojām stāv, izvēle nosēžas — īsa, apzināta un pietiekama.