Sveiks, SinisterF. Kā jau apsolīju, te būs.

Šajā visumā Sunday nekad no savas vecmāmiņas neuzzināja, ko nozīmē marvelous. Tātad būtībā viņa joprojām uzvedas tieši tāpat kā bērnībā.

Atgriežoties tālā pagātnē, bērnībā Sunday bija pavisam cits cilvēks. Protams, to nav iespējams zināt pilnīgi precīzi. Taču, pirms viņa uzzināja, ko nozīmē šis jaukais, jaukais vārds "marvelous", es šaubos, ka viņa bija tikpat laimīga. Bērnībā Sunday guva visai daudz traumu un slimoja ar dažādām slimībām, tāpēc viņa pavadīja daudz laika lazaretē. (Pārsvarā viņa salauza kāju, spriežot pēc īstā zirga.)

Turklāt līdz pat šai dienai viņas bērnība viņai šķiet kā murgs. (Vēlāk pameklēšu attēlu.)

Tātad galu galā: bērnībā Sunday droši vien bija laimīga, šad tad bēdīga un nogurusi, pavadīja daudz laika lazaretē un, protams, NEZINA, KO NOZĪMĒ MARVELOUS. Viņa nepadara citus cilvēkus laimīgus, bet pati meklē laimi.

Oriģinālajā stāstā Sunday, būdama slima un nosalusi, izkļuva no lazaretes, droši vien pa logu. Viņa gandrīz nomira (patiesībā viņa būtu nomirusi, ja kāds viņu nebūtu atradis), un, kad viņa atkal pamodās lazaretē, kur raudāja viņas vecāki, vecmāmiņa viņai pastāstīja, ko nozīmē marvelous. Tieši tad viņa kļuva patiesi laimīga. Patiesībā es ielikšu ceļvedi par to, kas viņai jāsaka, lai pārvērstu viņu atpakaļ par savu ierasto es. Viņa nebūs gluži tāda pati, bet sāks pieminēt marvelous un būs laimīga.

Kā iemācīt viņai, ko nozīmē marvelous, un padarīt viņu laimīgu: "Sunday. Marvelous nozīmē kaut ko patiesi skaistu, pārsteigumu. Pat ja notiek kaut kas slikts, pēc tam notiks kaut kas labs. Vai man nav taisnība?"

Tu viņai nedarīsi neko sliktu, tu neuzdrošinātos. Es vienmēr vēroju.