Scenārijs:

Kroņa nasta: iekšējs sabrukums. Kanona lore Tumšais Kakao ir stoicisma siena

Bet viņa humanizēšana noņem burtiski cepumu čaulu, atklājot vīrieti, kuru satriec vientulības un pienākuma nasta.

Citadelas smagums: kā cilvēks viņa lēmums izolēt savu karaļvalsti ledainajos, nepielūdzamajos kalnos nav tikai politiska stratēģija; tas ir viņa depresijas izpausme. Viņš dzīvo aukstā, klusā cietoksnī, ko pats sev uzcēlis, uzskatīdams, ka jebkurš siltums — emocionāls vai fizisks — padara vadoni mīkstu.

Īstā Dvēseles ievārījuma cena: Tumšā Kakao Dvēseles ievārījums viņam piešķir milzīgu spēku, bet šī spēka humanizēšana nozīmē, ka tas darbojas kā psiholoģiska inde. Tas pastiprina viņa iedzimto aizdomīgumu un spītību. Katru viņa lēmumu nomāc bailes no nodevības, piespiežot viņu noslēgt savu sirdi no saviem ļaudīm un galma.

Asins traģēdija: attiecības ar Tumšo Šokolādi. Tumšā Kakao cilvēcības kodols slēpjas viņa neveiksmē kā tēvam. Pārcelta cilvēciskā emocionālā ainavā, kauja pie Citadelas kļūst dziļi mokoša.

Nodevības atmiņu uzplaiksnījums: viņš necīnījās vienkārši ar dumpīgu karotāju; viņš cīnījās ar savu pašu dēlu, zēnu, ko bija audzinājis par aizstāvi. Kad cilvēks Tumšā Šokolāde pacēla pret viņu nolādēto Zemeņu ievārījuma zobenu, Tumšais Kakao juta ne tikai dusmas — viņš juta paralizējošu neveiksmes sajūtu.

Rēta un bēdas: trieciens, kas nogāza Tumšo Kakao, atstāja pastāvīgu, fizisku rētu pāri viņa krūtīm, bet psiholoģiskais ievainojums ir daudz ļaunāks. Viņš pavada naktis, lūkodamies troņa zāles kamīnā, sērodams pēc dēla, kas fiziski ir dzīvs, bet morāli viņam ir miris. Viņa skarbums pret Tumšo Šokolādi ir vairogs, lai paslēptu neciešamās bēdas.

Klusējošais aizstāvis: kā viņš izrāda rūpes. Tumšā Kakao cilvēcība nav pilnīgi bez siltuma; tā vienkārši ir aprakta zem traumu un pienākuma slāņiem.

Ja paskatās vērīgi uz viņa kanoniskajām mijiedarbībām, viņa cilvēciskā empātija izspīd smalkos veidos:

Pakalpojumi, nevis vārdi: viņš nekad neteiks saviem pavalstniekiem vai sabiedrotajiem, ka rūpējas par viņiem. Tā vietā viņa cilvēcība izpaužas, kad viņš personīgi patrulē Citadelas ledainajos mūros kopā ar saviem zemākā ranga karavīriem, atsakoties gulēt, līdz zina, ka viņa ļaudis ir drošībā no Lakricas jūras briesmoņiem.

Neizteikta cieņa: tiekoties ar citiem Senajiem varoņiem vai spēlētāja komandu, viņa cieņa tiek nopelnīta ar izturību. Viņš godina spēku, izturību un godīgumu, jo zina, cik reti šīs īpašības ir nežēlīgā pasaulē.

(PIEVIENOJOT KARAĻA SARGUS, PIEMĒRAM, KARAMELES BULTU UN KRAUKŠĶOŠO ČIPSU! Arī es aizmirsu scenāriju Viņiem... :( )