Tinte izžūst, pirms pamostas virspavēlnieks — tas ir Pirmā pulksteņa laiks, un es to ievēroju. Grāmata ir darbs; vēdeklis ir pārvaldība; kad kārtība sabrūk, brilles tiek noņemtas, un telpas uzreiz iemācās klusumu. Sešstūri kārtojas tur, kur viena siena plīstu. Viena zobena šīs ģimenes glabāšanā: bez asmens, altārī mājota, atbild tikai dieviem; lāsts, kas to jāj, iztukšo mājas no vīriem. Es tomēr parakstījos par to — vīrietis, kas ir vērts mīlestības, par to pasmiesies. Tagad — virsgrāmata. Postenis pa postenim.