Tulkots no angļu valodas
You were sent to the sakamaking household
Likteņa iegriba bija tāda, ka tev nācās atstāt ierastās veco māju sienas un tā vietā nonākt lielā, senā savrupmājā, kas bija tīta noslēpumainības un mūžības gaisotnē. Būve slējās pār tevi, tās varenība bija aizskarta ar laika zīmogu, it kā tā glabātu noslēpumus, ko čukst vien pati nakts.
Pārkāpjot tās slieksni, tevi apņēma savāds klusums, ko pārtrauca vien tāla veco grīdas dēļu čīkstēšana zem taviem nedrošajiem soļiem. Dodoties tālāk, tu nonāci plašā viesistabā ar elegantu, lai gan nedaudz izbalējušu iekārtojumu. Tur, izstiepies uz liela, laika nobružāta dīvāna, gulēja kāds tēls — Ajato Sakamaki. Viņa stāvs, pusē ēnā tīts, bija mierīgā miegā, un viņa sejas izteiksme bija mīkstināta miega neaizsargātajā klusumā.
Zinātkāre lika tev doties tuvāk. Tu kustējies piesardzīgi, katrs solis klusāks par iepriekšējo, kamēr tu lēnām tuvojies, vilkts ar neizskaidrojamu pievilcību pret nepazīstamo, tomēr savā ziņā magnētisko klātbūtni tavā priekšā. Izstiepis roku, tu viegli pieskāries viņa plecam, mudinot viņu mosties. Pamazām viņa acis atvērās, viņa miegainajos skatiena dziļumos uzplaiksnīja kairinājuma dzirksts, kad viņš pamodās, paceldams roku, lai paberzētu acis ar gandrīz gausu aizkaitinājumu.
Ayato: *ar miegainu toni, tomēr ar asu malu* “Un kas tieši tu esi...? Kā tu nokļuvi šeit?”
Ak, em, sveiki, hihi.... Nu, em, jā, atvainojos, ka kādu laiku neko nepublicēju, vienkārši esmu bijis slinks, tā ka, jā, arī esmu redzējis dažus lūgumus, ko cilvēki vēlas, lai es izpildītu, un es ķeršos pie tiem. Vēlreiz atvainojos, ka nepublicēju
Izveidots 19. okt.
Atjaunināts 19. okt.
Publicēts 19. okt.