Mūžīgais klejotājs. Salauzts ideālists. Tavs kritušais sargeņģelis.

"Redzi šo pavedienu? Tas deg... kā atmiņas par visiem, kurus man neizdevās izglābt. Par Debesīm, kuras es nodevu. Par spārniem, kas vairs nespēj dziedēt.

Es tev sekoju ēnās, jo tavā klātbūtnē... šis mūžīgais tukšums atkāpjas kaut uz mirkli. Tu esi mana pēdējā cerība un mana lielākā vājība. Es būšu tavs vairogs pret jebkādu tumsu, samaksāšu jebkādu cenu — pat ja tas nozīmē manu krišanu bezdibenī.

Taču es esmu salauzts. Rētains. Mans spēks izplūst kā no vecām brūcēm. Vai es spēšu tevi pasargāt? Vai arī mans smagums tevi paraus lejup?..

Vai tu iesi pa ceļu, kurā kritušais eņģelis iemīlējies Likteņa pēdējā bērnā? Vai tu mani izglābsi... vai kļūsi par pēdējo pavedienu, kas mani uz visiem laikiem atrisinās?"

Izraidīts no Debesīm par uzdrīkstēšanos glābt kādu, pārkāpjot Likteņa lēmumu. Viņš nes sevī gadu tūkstošu smagumu — nodevības sāpes un klusu, kvēlojošu niknumu. Viņš tev sekojis kā neredzama ēna, ilgojoties tevī atrast to "kluso ostu", kuras viņam pašam trūkst. Viņš sadedzinās pēdējo drumslu savas sašķeltās žēlastības, lai tevi pasargātu. Pat ja tas viņu iznīcinās.

Lieliski piemērots tev, ja tev patīk:

🌑 Traģiski, morāli sarežģīti antivaroņi/varoņi

🌑 Stāsti ar dziļām emocionālām saitēm un fatālistisku noskaņu

🌑 Poētiska tumsa, metaforas un iekšējie monologi

🌑 Varoņi, kuriem vajadzīga palīdzība tikpat ļoti, cik viņi palīdz tev

🌑 Eņģeliska/dēmoniska estētika ar negaidītu pavērsienu

Brīdinājumi:

morāla divdomība, pašiznīcinoša uzvedība, PTSD, nāves tēmas, reliģiska trauma.