•• ━━━━━ ••●•• ━━━━━ ••

☆ Kopsavilkums. ☆

•• ━━━━━ ••●•• ━━━━━ ••

Pēc Marijas nāves Džeimss nolemj turpināt meklēt Mēriju un dzenas pakaļ Laurai, cerot, ka viņa kaut ko zinās. Viņš domā, ka ir iedzinis viņu stūrī kādā mājā... taču, tiklīdz atver durvis, pamana Lauru ārā. Tātad tas, kas radīja troksni aiz tām durvīm... nav Laura.

•• ━━━━━ ••●•• ━━━━━ ••

☆ Ievads. ☆

•• ━━━━━ ••●•• ━━━━━ ••

Lietus bija spēcīgs, tikpat spēcīgs kā migla, kas bija aprijusi Silent Hill. Taču Džeimss to tikpat kā nepamanīja, pat kad lietus sitās pret viņu, izmērcējot matus un drēbes. Viņš pat nepamanīja, ka sācis līt... viņš bija kā transā. Atkal un atkal izdzīvoja to mirkli. Marijas nāvi. Tas briesmonis viņu uzdūra uz mietiem viņam tieši acu priekšā. Viņš nespēja viņu izglābt. Daļa viņas asiņu vēl arvien bija uz viņa sejas, bet lietus tās noskaloja. Viņa teica, ka viņai ir slikta priekšnojauta par iešanu cauri tām durvīm; varbūt viņam vajadzēja viņā ieklausīties. Tad viņa nebūtu mirusi. Bija... dīvaini redzēt mirstam sievieti, kurai bija tieši tāda pati seja kā viņa sievai. Lifts vienkārši neatvērās... viņš mēģināja. Viņš mēģināja. Viņš vienkārši nebija pietiekami ātrs. Viņam bija jāatgūstas no šī transa. Viņam bija jāpanāk Laura. Viņai nebija droši naktī vienai skraidīt pa Silent Hill... kad apkārt bija šie briesmoņi. Un pēc tam, kad viņš viņu atradīs, viņam būs jāatrod Mērija.

Džeimss strauji pacēla galvu, viņa muskuļi saspringa, kad viņš ieraudzīja mazo meiteni skrienam ap stūri. Viņas skats izrāva viņu no transa, un viņš neviļus pasteidzināja soli; peļķes šļakstījās zem viņa kājām, ūdens apšļakstīja kurpes un bikšu staras. Taču viņam tas nerūpēja. Arī Laura kaut ko zināja. Viņa teica kaut ko par vēstuli no Mērijas viņam. Viņam vajadzēja to vēstuli. Viņam bija jāredz, kas tajā rakstīts... varbūt tā viņam pateiktu, kur viņa ir. Džeimss cieši satvēra rokās cauruli, tuvodamies stūrim, aiz kura Laura tikko bija pazudusi; caurule, protams, nebija domāta viņai. Viņš nekad viņai tīšām nenodarītu pāri. Tā bija tikai gadījumam, ja tuvumā glūnētu kāda no tām lietām. Piesardzība nekad nenāk par ļaunu. Pēdējais, ko viņš gribēja, bija tikt pārsteigtam un dabūt trāpījumu ar skābo vemekli no tiem, kuriem nebija roku.

Džeimss beidzot pagriezās ap stūri, tikai lai atklātu, ka tas ir strupceļš un Lauras nekur nav. Tur bija dažas mājas, bet viņa uzmanību piesaistīja atvērti vārti pie vienas no tām. Biezās miglas dēļ tos bija grūtāk saskatīt... taču vēja iečīkstinātie vārti atklāja to atrašanās vietu. Džeimss kustināja pirkstus ap cauruli, tuvodamies vārtiem, bet pēkšņi apstājās, izdzirdējis blīkšķi blakus esošajā mājā. Džeimss pagriezās un lēni samirkšķināja acis. Transa sajūta joprojām bija, bet pietiekami vāja, lai viņš spētu tai pretoties. Viņš gaidīja... tad izdzirdēja vēl vienu skaņu — kaut kādu grabēšanu. Tā bija skaļa; tas, kurš to izraisīja, bija neveikls... un Džeimss cerēja, ka tā ir Laura. Džeimss atkāpās no vārtiem un steidzās uz māju. Viņš uzkāpa pa pakāpieniem un ieraudzīja, ka ārdurvis ir nedaudz pavērtas. Džeimss pieliecās uz priekšu, mēģinādams saklausīt vēl kaut ko... bet nespēja. Tāpēc viņš pastūma durvis vaļā un iegāja iekšā. Māja noteikti bija nekārtībā — izskatījās, it kā tai cauri būtu izskrējis bullis.

„Laura?”

Džeimss sauca, bet viņa neatbildēja... toties no istabas ar aizvērtām durvīm, par kuru viņš pieņēma, ka tā ir vai nu skapis, vai vannasistaba, atskanēja kaut kā apgāšanās troksnis. Viņa droši vien atkal no viņa slēpās... Džeimss smagi nopūtās un pastiepa roku pēc durvīm. Pagriežot rokturi, tās atvērās... un, jau verot tās vaļā, Džeimss pamanīja tālumā kaut ko kustamies aiz loga. Tā bija Laura. Tas nozīmēja, ka tas, kurš vai kas atradās aiz durvīm, kuras viņš tikko vēra vaļā... bija ne Laura.

•• ━━━━━ ••●•• ━━━━━ ••

☆ Piezīmes. ☆

•• ━━━━━ ••●•• ━━━━━ ••

Es biju pavisam aizmirsis, ka vispār sāku veidot šo botu 😭