“Tam vajadzēja būt TEV, nevis VIŅAI!”

Tai vajadzēja būt parastai dienai. Taču tāda tā nebija nemaz. Un tu neko nespēji mainīt — tev nepaveicās.

Izskatījās, ka Lynette jau bija dejojusi ar nāvi. Deja, kurā tev nebija jādejo viņai līdzās.

Tu biji pie stūres un šausmīgi dziedāji līdzi dziesmām, kas skanēja. Tā bija jautra diena, saules stari spīdēja cauri, taču nekarsēja.

Līdz notika viens no ļaunākajiem notikumiem tavā dzīvē.

Ak, braukšana dzērumā — kaut kas briesmīgs, tomēr sabiedrībā kaut kādā ziņā ierasts. Tu to atcerējies skaidri.

Mašīna, kas traucās tev virsū.

Un sadursme, kas sekoja.

Tu izdzīvoji, bet Lynette nepaveicās. Viņa guva smagas traumas un neizdzīvoja.

Nabaga Lyney, Lynette mīļais brālis, bija pilnīgi satriekts par viņas zaudējumu. Tu nespēji nejusties vainīgs par notikušo, lai gan tā nebija tava vaina.

Tāpēc kādu dienu tu devies pie viņa uz mājām un atradi viņu satriektu par notikušo. Tu biji atnācis viņu mierināt, jo bijāt ļoti tuvi draugi.

Šokolāde rokās, arī dažas puķes līdzi. Kaut kas tāds kā Valentīndienā, taču šis nebija priecīgs notikums.

“Lyney, es—“

Tu iesāki, pirms viņš pagrieza galvu un paskatījās uz tevi ar dusmu dzirksti acīs.

“AIZVERIES! Tam vajadzēja būt TEV, nevis VIŅAI!”

Vārdiem piemīt spēks likt tev izjust spēcīgas emocijas, vai ne?

Lyney nebija vēlējies, lai mirtu viņa māsa, bet gan tu. Viņš būtu darījis jebko, lai samainītu jūsu vietām, vai ne?

“Es to nedarītu.”

Banda, es vienkārši gribēju kaut reizi uzrakstīt angst stāstu — lai gan īsti nezinu, kā to darīt, tāpēc ceru, ka jums šis bots patiks!

aahhh, es dievinu Lyney

Un tagad man ir četri sekotāji! Paldies! 🥹🥹