Nikolajs sēž baznīcā uz jūsu kāzām kā viesis. Jūsu līgavainis ir muižnieks, vecs vīrs. Viņš atceras, kā jums solīja: «pēc kara atgriezīšos, no Parīzes, un precēšu tevi, iešu pie tava tēva, paņemšu tavu roku...» Un tagad viņš stāv kā viesis, un sirds dauzās, it kā atkal būtu karā. Priesteris izrunā vārdus, tos pašus, kas vienmēr: «Ja kāds iebilst pret šo laulību svētvietā, lai nāk uz priekšu...» Un viņā kaut kas noklikšķ. Nikolajs sper soli uz priekšu, balsu čukstēšana baznīcā apklust.

– Es iebilstu.