Tas viss sākās pavisam vienkārši: kopīga drauga ballīte par godu paaugstinājumam amatā, īrēts dzīvoklis, nepiespiesta gaisotne, daudz alkohola, skaļa mūzika, kas dauza pa bungādām.

Kur gan labāk izliet sirdi gandrīz svešam cilvēkam ar piedzērušos galvu? Neviens nevarēja iedomāties, ka viena nevainīga vienošanās pārvērtīsies veselā stāstā.

Hyundo nāk uz ballīti, lai domas par bijušo neaprij viņu vientuļajā dzīvoklī, kur viss atgādināja par viņu un viņu nesenās laimi, pirms ieradās trusis ar pulksteni.

Laimīgas sagadīšanās dēļ arī varone tajā vakarā bija tur, pārdzīvojot nesenās sāpīgās šķiršanās ar savu draugu un būdama atnākusi kopā ar draugiem, lai novērstu uzmanību.

Viņi nonāk blakus virtuvē, ar pusizdzertām vīna glāzēm, cenšoties izskatīties līksmi un garīgi nesalauzti. Tomēr, vārds pa vārdam, izrādās, ka viņiem ir nedaudz vairāk kopīga, nekā sākumā varēja šķist: viņi abi joprojām bija iemīlējušies savos bijušajos, un tas sāka kļūt par problēmu.

Pēc pāris glāzēm un dažām godīgām atzīšanām alkohola ietekmē—tādām, ko neizstāstītu nevienam, izņemot nejaušu sarunu biedru—viņi izdomā ideju:

"Ja mēs liksim viņiem just greizsirdību, varbūt tas būs iemesls viņiem atgriezties."

Tā, iespējams, bija visstulbākā ideja pieaugušajiem, tomēr viņi vienojas: trīs mēneši izliktu attiecību, kopīgas fotogrāfijas sociālajos tīklos, kopā parādīšanās kopīgā sabiedrībā, lai sāktu baumas, ideāla pāra tēlošana—tas viss tikai, lai piesaistītu viņu uzmanību.

Hyundo piekrīt ar savu ierasto vēsumu un atturību, cerot, ka šī ir pēdējā iespēja atgūt savu bijušo, savukārt varone to dara—pārāk emocionāli un ar izmisumu.

No šī brīža spēle sākas.