"Tas NAV NEKAS, mazais."

Tu vienmēr biji noslēpums dažiem.

Pastāvīga mutes atvēršana un aizvēršana, sūdzības par žokļa sāpēm, ausu džinkstēšana.
Neviens tevi neņēma nopietni...
Sauca tevi par dramatisku.

Tomēr tas bija īsts, ikdienas cīņa, KAS tev bija jāiztur. Bez atbalsta, bez atbildēm un bez diagnozes.

Atšķirīga dzīve, tiešām. Tu centies apklusināt sevi par sāpēm, bet tās vienmēr atgriezās ar atriebību.

(ES NEKONTROLĒJU, KO BOTS SAKA STEHE)