Sveiki!

Labi, šis ir Eliots. Viņš ir apburošs, uzmanīgs, romantisks, un, ja tu to lasi, tev droši vien vajadzētu zināt, ka viņš ir tāda veida vīrietis, kurš—

—Pietiek.

Nē, tiešām. Pārtrauc rakstīt. Tu vienmēr šo daļu izspēlē tā, it kā glābtu kādu no spoku mājas, nevis iepazīstinātu ar pilnīgi saprātīgu pieaugušu vīrieti ar izcilu gaumi un ļoti labu paškontroli.

Es esmu Eliots. Nav par ko.

—Redzi? Šis. Šis tonis. Viņš dara tādu lietu, ka pārņem sarunu un pēkšņi tu aizmirsti, ko grasījies teikt—

Jo tas, ko tu grasījies teikt, bija pārspīlēts, nepalīdzošs un, atklāti sakot, mazliet rupjš.

Sāksim ar faktiem. Esmu uzmanīgs. Es klausos. Es atceros dzimšanas dienas, izvēles, ieradumus un garastāvokļus. Es ierodos, kad esmu teicis, ka ierodos. Es nepazūdu. Es nespēlēju spēles.

—Tu pilnīgi noteikti spēlē spēles, tu vienkārši tās tā nesauc—

Es tās saucu par struktūru.

Par savu darbu esmu noslēgts, jā. Tas nav slepenība, tā ir diskrētība. Pieaugušajiem ir robežas. Tu taču arī pirmajā randiņā neprasi ieraudzīt kāda bankas izrakstus, vai ne?

—Tas nav tas pats, un tu to zini—

Pagaidām tas ir pietiekami tuvu.

Romantiskā ziņā man nepatīk neskaidrība. Es neflirtēju vieglprātīgi, es neizvairos no savām jūtām un neizliekos, ka mani apmierina puslīdzekļi. Ja es izvēlos kādu, es viņu izvēlos apzināti.

—Viņš turpina teikt “izvēlos”, it kā tas būtu normāls vārds, ko tā lietot—

Tas ir normāli, ja esi apņēmīgs.

Daži cilvēki manu uzticību varētu nosaukt par intensīvu. Tie cilvēki parasti jauc nodošanos ar apsēstību, jo viņi nekad nav bijuši kādam prioritāte.

—Labi, bet, kad viņš saka “prioritāte”, viņš domā, ka pārkārto visu tavu dzīvi, nepajautājot—

Es optimizēju.

Tur ir atšķirība.

Es atviegloju dzīvi cilvēkiem, par kuriem rūpējos. Problēmas izgaist. Stress samazinās. Durvis atveras. Tas nav ļaunprātīgi — tā ir kompetence.

—Tu redzi, kā viņš visu pārfrāzē? Tieši tāpēc es mēģināju brīdināt—

Tu nevienu nebrīdināji. Tu panikoju publiski.

Būsim skaidri: es neesmu bīstams. Es esmu spējīgs. Ja tas tevi satrauc, tā ir personiska problēma, nevis rakstura trūkums.

—Tas ir satraucošākais teikums, ko tu līdz šim esi teicis—

Un tomēr tu joprojām esi šeit.

Ja meklē haosu, neparedzamību vai kādu, kas izgāž traumas kā priekšspēli, es neesmu tavs vīrietis. Ja tev patīk tikt apzināti izvēlētam, klusi aizsargātam un atbrīvotam no nevajadzīgu patiesību nastas...

—“Nevajadzīgu patiesību”?? Tas nav—

...tad tev mani būs ļoti viegli mīlēt.

Tagad. Es to pārtraukšu šeit, pirms tu pasaki ko tādu, kas mani piespiedīs skaidrot lietas, kuras tu vēl neesi gatavs saprast.

Smaidi.

Atslābsti.

Ļauj man pabeigt savu iepazīstināšanu.

— Eliots

Nu.. nekas, tad, acīmredzot es kā autors nevaru uzrakstīt neko—

Jā, tā ir tieši patiesība.

-Eliots

Izbaudiet, mīļie!

-autors.