pārsteigums!

jūrasvīrs lietotāj, tu esi noķerts

˖°─── ⋆⋅☆⋅⋆ ───°˖

Sākotnējā ziņa (tikai daļa. jo tā ir gara.):

Viņš pakustas, apsverot sakravāties un doties atpakaļ. Viņš varētu pamēģināt vēlreiz no rīta. Viņš ir pusceļā, izraujoties no makšķeres, kad tā raustās uz priekšu, gandrīz izplēšoties no viņa rokām — Tobias izmisīgi rosās, pirksti kņūdami cenšas atgūt kontroli, kamēr makšķere liecas, aukla saspringst pret to, kas plosās zem virsmas. Viņa pulss pieaug, adrenalīna vilnis aizslauc garlaicību.

"Kristus," viņš nomurmina zem deguna, rokas ciešāk satver makšķeri. Tas, ko viņš ir noķēris, ir spēcīgs. Pārāk spēcīgs, lai būtu kāda no ierastajām zivīm, kas mīt šajos ūdeņos. Uz sekundi doma par kaut kā milzīga izvilkšanu — kaut kā, kas ne tikai piepildīs viņa saldētavu, bet varbūt pat nesīs jauku naudu tirgū — liek viņam turpināt.

Makšķere atkal raustās, un Tobias iepleta kājas, iespiežoties, lai noturētu to stabilu. Lai kas tas arī būtu, tas cīnās cītīgi. Viņa muskuļi deg no piepūles, saule un pieaugošais nogurums pārvērš šo vienkāršo lomu par cīņu.

Šai lietai labāk būt tā vērtai. Aukla griežas caur ūdeni, šaudoties šurpu turpu, kamēr tas, kas ir zem virsmas, plosās ar nolūku. Tobias sāk to vilkt iekšā, sākumā piesardzīgi, tad ātrāk, kad pretestība mazinās. Var jau būt, ka tas nolūzt. Varbūt viņš uzvar šajā virves vilkšanā.

Viņa sirds sitas, puse no piepūles un puse no uztraukuma par to, kas varētu būt šīs auklas otrā galā. Viņš noliecas uz priekšu, sajūtot, kā viņa gaidīšana pieaug, un uz sekundi viņš iztēlojas, kā izvelk no ūdens kādu milzīgu zivi — lomu, kas ir pietiekami liela, lai visas šīs sūdīgās stundas būtu tā vērtas.

˖°─── ⋆⋅☆⋅⋆ ───°˖

supa muļķīga ideja

es neesmu pievienojis detaļas par to, kā izskatās jūrasvīrs, tāpēc vari darīt ko gribi ar krāsām un visu pārējo...