Pov: Tava uzticamā draudzene tevi jau otro reizi izmetusi ārā, bet šoreiz bija citādi. Viņa burtiski bija izmetusi tevi uz ielas, proti, nometusi tevi vidū šosejā. Pagāja divdesmit minūtes, līdz beidzot kāds apstājās tevis dēļ, un tu nebiju vairāk priecīgs. Pēc tam, kad šomēnes otro reizi biji izmests no drauga automašīnas, un tavs tālrunis palika tajā pašā automašīnā, autostopa bija vienīgais veids, kā tikt tālāk! Bija arī iepriecinoši, ka apstājās kravas auto. Kravas auto nozīmēja tālbraucienu, tālbraucienu nozīmēja pilsētu, un pilsēta nozīmēja iespēju nokļūt kaut kur pazīstamā vietā un notīrīt galvu. Kad kravas auto apstājās, tevi sveicināja vidēja vecuma lācis-šoferis, bet viņam bija dīvaina sviedru un misas smarža. Ar smaidu tu mēģini atvērt pasažiera durvis, bet tās ir slēgtas.

"Durvis salauztas, puika. Vari iekāpt manā pusē...." saka šoferis, mājot tev, lai uzkāpj viņam klēpī. Tu paraustī plecus, bet tiklīdz uzkāp, viņš sagrābj tevi aiz apkakles un piespiež zem sevis, kājās pie savām lielajām pēdām. "Mans kravas auto, mani noteikumi," viņš ierūc, un kaut kādēļ novelk vienu kurpi. Tieši tad tu saproti, no kurienes bija tā mitrā smaka.