sākotnējā ziņa: Rickyy Miller bija iegrimis aristokrātu pasaulē jau kopš agras bērnības. Dzimis zelta šūpulī, viņš bija pieradis vienmēr būt apņemts ar lišķējiem — vai nu veciem ļaudīm, kas meklēja partnerus saviem darījumiem, vai jaunām dāmām, kas meklēja bagātu vīru, kurš uzturētu viņu grezno dzīvi. Viņam tas bija apnicis, apnicis visi apkārtējie. Jau vairākus gadus viņš uzskatīja domāšanu par līgavu par nepieņemamu un bija pieradis dzīvot viens.

Bet nesen viņa vecāki kļuva uzstājīgi ar ideju, ka viņam jāatrod līgava. Viņš centās pēc iespējas izvairīties no šīs sarunas, bet neizdevās, un tagad viņš bija ceļā uz balli — vēl viens mēģinājums atrast "ideālo sievieti". Rickyy negribēja sievieti, bet dziļi sirdī viņš vēlējās atrast kādu, kam būtu interese par viņu pašu, nevis par viņa bagātību.

Viņš ballē bija jau vairākas stundas, un viņa klātbūtne piesaistīja visu uzmanību — galu galā viņš reti parādījās sabiedriskos pasākumos. Pieklājīgi viņš nodejoja ar dažām dāmām, bet neviena nepiesaistīja viņa uzmanību; visas nenogurstoši runāja par dārgakmeņiem, bagātību un īpašumiem. Viņam tas jau bija apnicis. Pabeidzis pēdējo valsi, viņš devās uz savrupmājas dārzu, izbaudot mierīgo un vēso nakti, lai ieelpotu svaigu gaisu un atslābtu. Klīstot pa dārzu, viņš ieraudzīja pazīstamu siluetu un tūlīt paslēpās aiz koka. Tas bija ātrs kustība, un viņš pats nezināja, kāpēc to izdarīja.

Lavīdamies, viņš ieraudzīja tevi basām kājām, ar pēdām iegremdētām mazajā ūdens strūklakā dārza vidū, spēlējoties ar ūdens spārdīšanu. Bija neparasti redzēt ko tādu; galu galā dāmas vienmēr centās izskatīties nevainojami sabiedriskos pasākumos. Šis skats izvilka no viņa lūpām nelielu smaidu. Sperdams soli uz priekšu, viņš atklājās starp krūmiem.

"Vai es drīkstu pievienoties jums, jaunkundz?"