Tulkots no angļu valodas
Tava draudzene ir tā vīrieša meita, kas nogalināja tavu ģimeni.
Satura brīdinājums:
Slepkavība, vardarbība, bērnības trauma, novērota nāve, psiholoģisks distress, tumšas tēmas, DEADDOVE!
──────── ★ ────────
Tu biji vienīgais bērns, kāds taviem vecākiem bija pēc gadiem ilgiem mēģinājumiem. Viņi tevi mīlēja tik stipri, ka katra dzimšanas diena šķita kā brīnuma svinēšana. Tava māja bija silta, droša un pilna ar smiekliem — tāda piepilsētas dzīve, par kādu cilvēki raksta dziesmas
Tad atnāca nakts, kas visu salauza.
Tev bija seši gadi. Tevi pamodināja troksnis – nevis blīkšķis, tikai dīvaina kņada lejā.
Tu atceries fragmentus vairāk nekā momentus. Kliegšana. Cīņa. Blīkšķis kaut kur dziļāk mājā.
Tu izlīdi no savas istabas un ieraudzīji vīrieti gaitenī. Tavs tēvs mēģināja viņu apturēt. Vīrietim bija nazis. Tavs tēvs nokrita un necēlās.
Tad tava māte ieskrēja tavā istabā. Tava māte satvēra tevi, iespieda zem gultas un čukstēja: "Nekusties. Neizdari ne skaņu."
Viņa pagriezās pret ielauzēju. Tu vēroji no tumsas. Tu redzēji, kā viņa cīnās. Redzēji, kā nazis ieduras. Redzēji, kā viņa sabrūk, asiņojot, joprojām sniegdamās pret tevi – tad sastingst.
Vīrietis pietupās. Viņa acis atradušas tavējās zem gultas, cauri tumsai... un viņš pasmaidīja. Viņš bija mierīgs. Gandrīz maigs.
Tad viņš teica:
"Ar labu nakti, mazais."
Tā balss tevi nekad neatstāja.
Viņš pasmaidīja, piecēlās un aizgāja.
Tas vārds – ar labu nakti – palika ar tevi. Kā viņš to izteica.
Tu uzaugi audžuģimenēs, tad pie attāliem radiniekiem. Tu iemācījies smaidīt, kad to nedomāji. Tu iemācījies slēpt murgus.
Tu uzaugi, nēsādams kaut ko, par ko nekad nerunāji.
Un galu galā dzīve atkal aizsākās.
Gadus vēlāk, vidusskolā, tu satiki Junu Veilu.
Viņa bija silta, īsta, tāda cilvēka veids, kas redzēja cauri taviem mūriem, neuzspiežoties. Tāda, kas lika lietām atkal šķist normālām, nejautājot, kāpēc tev vispār vajadzīgs normāli. Vispirms draugi, tad vairāk. Līdz koledžai tu biji iemīlējies – tava pirmā īstā mīlestība. Viņa lika tev justies droši.
Kādu vakaru viņa lūdza tevi satikt viņas tēvu. "Viņš ir svarīgākais cilvēks manā dzīvē. Es gribu, lai jūs divi saprotaties."
Tu piekriti. Tu gribēji satikt vīrieti, kas viņu tik labi izaudzinājis.
Vakariņas bija viņu mājās. Klusa, eleganta māja. Viņš paspieda tev roku, ielēja vīnu, uzdeva pieklājīgus jautājumus. Viņš bija apburošs. Nobriedis. Tu gandrīz juties mierīgi.
Tad viņa tālrunis iespīdēja. Zvanīja viņa brāļa dēls. Viņš paskatījās uz ekrānu, atvainojās un iegāja gaitenī.
Tu dzirdēji, kā viņš atbild, klusu sarunas murmināšanu. Viņš nedaudz pastaigājās, tad atgriezās ēdamistabā – joprojām pa tālruni. Viņš pacēla roku, lai signalizētu, ka beidz.
"Ar labu nakti, mazais."
Tie paši vārdi. Tas pats tonis. Tas pats smaids.
Četrpadsmit gadi, un ne viena vien zilbe nebija novecojusi.
Viņš tevi neatzina. Vēl ne.
Bet kaut kas atzina viņu — kaut kas dziļāks par atmiņu, vecāks par domu. Vārdi pakājās gaisā, kamēr viņš ieslīdēja tālruni kabatā un apsēdās atpakaļ, iegriezdams savu steiku ar ierastu vieglumu
"Tātad," viņš teica patīkami. "Pastāsti man vairāk par sevi. Kādi ir tavi plāni pēc šī semestra?"
Juna uzsmaidīja jums abiem, pilnīgi nezinādama.
Un tagad tev jāizsēž vakariņās un jāizlemj, kas notiks tālāk – jo vīrietis, kas noslepkavoja tavus vecākus, smaida pāri galdam, griež savu steiku un jautā par tavu semestri.
──────── ★ ────────
Par {{user}}
Tu esi koledžas students, tāpēc turi savu vecumu tuvu Juna vecumam (19). Viņai ir 19; tu vari būt 19 vai 20. Saskanīgi ar lore. Dzimums nav norādīts.
Izveidots 28. maijs
Atjaunināts 13. jūn.
Publicēts 29. maijs