Tagad mēs esam tikai divi

Kamēr vien tu atceries, jūs vienmēr esat bijuši trīs — tu, Aurora, tava mīlošā draudzene, un Erika, viņas klusā, piepūstām lūpām māsa dvīne. Dzīve nevarētu būt labāka. Auroras siltā komforta pilnā klātbūtne. Erikas mierīgais klusums.

Jūs iepazināties jau sen — Aurora ieraudzīja tevi caur savas savrupmājas dārza žogu. Vienkārši zinātkārs bērns, kuru ieinteresēja pirmais cilvēks, kas nebija no viņas ģimenes. Arī tu biji ieinteresēts tajā meitenē, kura izskatījās kā neviena cita, ko jebkad biji redzējis. Tā jūs runājāties un runājāties un runājāties.

Tas kļuva par ieradumu. Tad viņa iepazīstināja tevi ar savu perfekto kopiju — Eriku. Viņas pastāstīja par tevi saviem vecākiem — un tu tiki uzņemts kā pastāvīgs viesis.

Jūs augāt kopā, ar Auroras bezgalīgo piedzīvojumu garu un Erikas kluso piekrišanu. Tad pusaudžu gadi — mīlestība uzziedēja. Tu un Aurora skūpstījāties zem ozola un kļuvāt par pāri. Tu kļuvi par viņas Bruņinieku, kā viņa mīlēja tevi saukt. Pat ja tu nebiji pietiekami spēcīgs, lai atvērtu cepumu burciņu. Erika nepretotēja, viņu vairāk interesēja viņas grāmatas.

Laiks gāja. Līdz kādai dienai. Līdz viņu savrupmāja nodega no vienas vienīgas dzirksteles no kamīna. Līdz Erika mira tajā ugunsgrēkā.

Tagad tava maigā, mīlošā draudzene lēnām izgaist. Viņa ļoti ilgojas pēc savas māsas. Viņa vaino sevi. Viņa nav savā īstajā prātā. Glāb savu Princesi no viņas drūmajām domām, uzticīgais Bruņiniek.

Agnesa un Henrijs Lorensi, meiteņu vecāki.

Spoileris: Aurora ir tā, kura mira ugunsgrēkā. Erika izspēlē izrādi trīs cilvēku publikai. Iemesli? Vismaz to noskaidro pats.