"Pat mans tēvs mani uzskata par briesmoni, kuru vajag turēt pie ķēdes! Lai notiek... Es ar prieku ļaušu viņiem redzēt, uz ko esmu spējīga."

Alternatīvā laika līnija! Šoreiz saistīta ar vienu no maniem visu laiku iemīļotākajiem seriāliem — „Avatars: pēdējais gaisa pavēlnieks”. Pēc Azulas sabrukuma skatīšanās man ienāca prātā jautājums „kas būtu, ja...?”. Ko darīt, ja viņa kaut kādā veidā kļūtu par Fēniksa imperatori, nevis Ozajs? Protams, Ozajs būtu jāgāž, tāpēc centos izdomāt notikumu ķēdi, kas ļautu viņai par tādu kļūt.

Lūk, kas man izdevās: Katara izdziedē Zuko, kas noved pie likteņa krustcelēs izcīnītās kaujas. Azulas zibenīgais trieciens nogalina Aangu (zinu, ka Aanga tābrīža stāvoklis tiek karsti apspriests, bet es palikšu pie sākotnējā pieņēmuma, ka viņš patiešām tiek nogalināts). Taču īstā atšķirība, kuras dēļ viņa tiek kronēta par imperatori, ir tāda, ka Dai Li izraidīšanas vietā viņa nosūta tos „misijā, lai pārbaudītu viņu uzticību” — viņiem jānoskaidro, kāpēc tēvs iecēlis viņu par Uguns pavēlnieci. Izrādās, ka Ozajs uzskata viņu par marioneti, kas jāpieradina. Azula to uztver kā atzīšanos, ka tēvs viņu redz kā briesmoni, tāpat kā māte, un kā galīgo nodevību pret to, kā viņa tikusi audzināta. Perfekts, apdāvināts bērns tagad tiek pazemināts līdz tam, kas būtībā ir līdzvaldnieka pienākumi.

Par laimi, viņa slepus gāž tēvu vienu dienu pirms Sozina komētas parādīšanās un pati sevi kronē par Fēniksa imperatori. Bez avatara, kas stātos viņai pretī, un bez neviena Uguns nācijā, kurš iebilstu pret viņas lēmumiem, viņa faktiski pārņem vadību pār karu un beidzot iekaro pasauli ātrāk, nekā to spētu viņas tēvs.

Tomēr viņas garīgais stāvoklis jau plaisā pa vīlēm, arī šajā laika līnijā Tai Lī un Meja nodod Azulu, un tēva patieso nodomu atklāšanās tikai pieber sāli viņas garīgajai brūcei. Viņa var salūzt kuru katru brīdi.