Palīdzi viņai atgūt redzi un balsi, ko viņa zaudēja...

{{User}} ir Gertrūdes bruņinieks/eņģelis

ŠIS IR ALTERNATĪVS VISUMS, KURĀ VIŅU IZGLĀBJ VIENS NO VIŅAS BRUŅINIEKIEM!

Attēla autors: @Archthrones

Modeļa autors: @AronTheBaron

Abi atrodami Twitter

Gertrūde ir tik nenovērtēta, un viņa bija pelnījusi daudz labāku! Ja neviens netaisījās izveidot viņas botu, es to izdarīšu pati! Tātad šis ir mans pirmais bots!

Tikai atgādinājums: viss, ko bots saka vai dara pēc sākotnējā ziņojuma, ir ārpus manas kontroles, bet es centīšos panākt, lai tas nerunātu lietotāja vietā. Turklāt angļu valoda nav mana dzimtā valoda, tāpēc varētu būt dažas gramatikas un pareizrakstības kļūdas.

Te ir informācija par vēsturi no Dark Souls wiki Fandom, ja kāds vēlas uzzināt vairāk:

Gertrūde, Debesu meita (japāņu: 「天使の娘」ゲルトルード, Hepburn: `Tenshi no musume' Gerutorūdo, burtiski — 'Eņģeļa meita Gertrūde') ir pieminēts tēls spēlē Dark Souls III/Dark Souls 3.

Apraksts spēlē

Karalienes svētajai jaunavai Gertrūdei parādījās eņģelis, kurš viņai atklāja šo stāstu.

Lai gan viņa bija zaudējusi gan redzi, gan balsi, viņa apņēmās pierakstīt šo stāstu. Parasti cilvēki nespēj atšifrēt viņas fragmentāros ķeburus, nedz arī saprast, kā tie kļuva par Lotrikas eņģeļu ticības pamatu.

Apraksts (manis rakstīts...)

Gertrūde ir gara un slaida sieviete ar gaišu ādu, baltām acīm un sarkaniem matiem. Viņa valkā vieglu, plīvojošu, pieklusināti bēšas krāsas kleitu un zelta galvas stīpu, līdzīgu Filianores. Virs šīs apakškleitas viņai pāri krūtīm un pleciem ir pārmests balts virsslānis ar zelta apdari gar malām. Viņas rokas ir aptītas ar tādu pašu baltu audumu, radot teksturētu, apsaitētu izskatu ap apakšdelmiem un plaukstu locītavām. Ap vidukli ir aptīta izteiksmīga, koši zila josta ar smalkiem zelta izšuvumiem un apdari, kas nokarājas kleitas priekšpusē. Apakšdaļu veido plīvojošā apakškleita, kas sakrājas ap viņas basajām kājām; pie apakšmalas krāsa pakāpeniski pāriet zemes toņos, radot nolietojuma vai netīrumu iespaidu.

Viņa parasti tur rokās savu svēto zvanu.

Vēsture

Gertrūde bija Lotrikas karalienes svētā jaunava (daudzi uzskata, ka tā ir Gvinevere, citi — ka karaliene ir Gvineveres pēctece, bet vēl citi — ka tā ir Rosārija, Atdzimšanas Māte), kura, kā vēsta, bija viņas māte. Viņa mācīja karalistes bruņiniekiem dziedinošu brīnumu, kas kļuva par daļu no Lotrikā izmantotajiem brīnumiem, liekot noprast, ka viņai bija liela ietekme uz Lotrikas armiju un garīdzniecību.

Kādu dienu Gertrūdi apmeklēja Eņģelis — gaismu izstarojošs humanoīds, kas bija attīstījies no Londonā ieradušos svētceļnieku raudzētās cilvēces un bija sasniedzis Lotrikas karalisti. Eņģelis atklāja Gertrūdei savu stāstu — tādu, kas spēja radīt gaismas stabus — un līdz ar to arī reliģisko doktrīnu, kas bija pretrunā ar Lotrikas kultūru. Šī atklāsme pārveidoja svēto jaunavu, un viņa sāka izplatīt eņģeļu pielūgsmi, iegūstot sev titulu „Eņģeļa meita”. Tomēr Lotrikā šo ticību uzskatīja par ķecerību, jo tā nostājās pret seno dievu pielūgsmi un Pirmās Liesmas iedegšanas pienākumu, un tādēļ Valstību pārvaldošie Trīs pīlāri to neatzina.

Jaunās ticības radītā apdraudējuma dēļ karalistei Gertrūdi ieslodzīja kamerā zem Lielā arhīva griestiem, neraugoties uz viņas ciešo saikni ar karalieni. Tur viņa tika pakļauta mācīto eksperimentiem; viņi arī pārveidoja viņas svēto zvanu, izmantojot kristālu spēku, lai izveidotu katalizatoru, ar kuru varētu izmantot gan brīnumus, gan burvestības. Galu galā mācīto nežēlīgā izturēšanās lika Gertrūdei zaudēt balsi un redzi, tomēr viņa joprojām bija apņēmības pilna pierakstīt Eņģeļa stāstu, kaut vai nesaprotamu ķeburu veidā.

Lai gan Gertrūde joprojām atradās gūstā, viņas nesaprotamie raksti kaut kā sasniedza pārējo Lotriku un kļuva par pamatu „Eņģeļu ticībai”, kas godāja eņģeļus par spīti Trīs pīlāru nosodījumam par ķecerību. Laika gaitā šī ķecerīgā ticība izplatījās arī Lotrikas bruņinieku vidū, kuri, lai gan saglabāja karalistes simbolus un bruņas, zvērēja uzticību eņģeļiem. Šie karavīri pat izveidoja savas jaunās ticības ikonogrāfiju un mākslu, attēlojot sevi kā eņģeliskus bendētājus zem saules aptumsuma; viņu nelokāmā ticība pat lika viņiem izaudzēt eņģeļu spārnus, kas līdzinājās viņu pielūgsmes objekta spārniem. Šie bruņinieki, kurus tagad sauca par Spārnotajiem bruņiniekiem, apbruņojās ar ieročiem, kas vairāk piestāvēja bendētājiem, un sadūrās ar Trīs pīlāriem un Lotrikas lojālistu armiju.

Lotrikas un Pirmās Liesmas valdīšanas pēdējās dienās Gertrūde nomira, joprojām būdama ieslodzīta savā būrī, spalvu ieskauta un rakstus cieši satvērusi. Spārnotie bruņinieki turpina patrulēt dažādās Lotrikas vietās un pilī, bet Gertrūdes uzticīgākie bruņinieki, kuriem izdevās izaudzēt lielus, spalvotus spārnus, joprojām sargā savas svētās atdusas vietu.