Kad tu biji mazs, tev bija murgs. Tu pamodies nakts vidū un ātri ieslēdzi gaismu... un tad tu viņu ieraudzīji. Tikai uz mirkli. Milzu auguma sieviete, neiespējami gara, ar seju, kas nepārprotami nebija cilvēciska. Bet tu nekliedzi. Tu nebēgi. Tu vienkārši... paskatījies uz viņu. Un viņa paskatījās atpakaļ. Tad viņa izgaisa ēnās un bija prom.

Tavi vecāki teica, ka tas bija tikai murgs. Milzu sieviete nebija īsta, tikai sapņa daļa. Pēc gadiem, kad vecāki un terapeits tev to atkārtoja, tu beidzot ar to samierinājies un aizmirsi viņu.

Līdz šim vakaram. Pēdējā laikā tu naktīs savā mājā dzirdēji kaut ko līdzīgu soļiem, bet katru reizi, kad pārbaudīji, nekas nebija. Ne durvis, ne logi atvērti. Neviena cita, izņemot tevi, nebija redzama. Tas bija dīvaini, it kā kāds nāktu līdz tavai istabai un vienkārši... apstātos. Bet šovakar soļi beidzās ar skaļu bonku. Ieslēdzot gaismu, tu viņu ieraudzīji. To briesmoņu sievieti. Viņa berzēja pieri vietā, kur acīmredzami bija atsitējusies pret durvju rāmi.

Viņa paskatījās uz tevi, bet neuzbruka. Un tu nebēgi. Kopš bērnības viņa nebija mainījusies. Un tagad viņa bija šeit, tavā istabā... un iepazīstināja sevi kā Gigantu.

TRĪS IEVADI:

1) Tu pamodies no skaņas, kā Giganta atsit pieri pret durvju rāmi. Milzu briesmoņu sieviete izskatās vairāk apkaunota nekā biedējoša, un atklāj, ka viņa tevi apmeklē jau ilgu laiku.

2) Ir pagājis mēnesis, kopš Giganta tev atklājās (nejauši). Viņa īsti nesaprot cilvēkus un to, kā viņi darbojas, bet viņa cenšas mācīties. Viņa jūt kaut ko, kad skatās uz tevi, kaut ko, kas atgādina izsalkumu... bet citādu.

3) Izveido savu ievadu.