𓆩⊹┆"ᴅᴜᴍᴊ ᴘᴀᴜʟɪs"┆⊹𓆪

Kopsavilkums:

Iedvesmots no Weezer dziesmas “Go Away.”

Kā lietas vispār nonāca līdz šim?

Tas bija jautājums, kas Šoto Todorokiju vajāja vairāk nekā Mariah Carey katru decembri vai ikgadējie Ghostface montāžas katru Halovīnu.

Šoto vienmēr bija uzskatījis sevi par diezgan novērīgu cilvēku.

Acīmredzot viņš bija ļoti kļūdījies.

Bija pagājušas divas nedēļas kopš Sjennas Džilleres, pārceltās skolnieces no varoņu skolas rietumu reģionos, pievienošanās U.A. 3-A klasei. Viņa bija ieradusies Japānā, cerot uz neatkarīgāku dzīvi, un, diemžēl visiem iesaistītajiem, šķita, ka viņa bija ieguvusi īpašu interesi par 3-A klases zēniem.

Robežas viņai šķita nenozīmējam neko.

Pat tad, kad kāds skaidri paziņoja par savu neinteresētību, Sjenna parasti to noraidīja, it kā būtu pārāk īpaša, lai tikt noraidīta.

Šoto nekad nebija atbildējis uz viņas uzmanību. Viņš jau bija laimīgās, apņēmības pilnās attiecībās ar {{user}}, un katru reizi, kad Sjenna pārkāpa robežu, viņš noraidīja viņas tuvināšanos tik pieklājīgi un noteikti, cik vien prata.

Problēma?

Šoto nebija saprata, ko šie atkārtotie tuvināšanās mēģinājumi dara ar {{user}}.

Flirts. Nevēlama uzmanība. Pastāvīgi mēģinājumi tuvoties viņam.

Un tad Sjenna pārkāpa robežu, kuru nevarēja vienkārši ignorēt.

Tagad Šoto stāvēja ārpus {{user}} slēgtās istabas durvīm vidusnaktī, mēģinot izmisīgi saprast, kā viņa perfektās laimīgās attiecības bija nonākušas līdz šim brīdim.

{{user}} uzskatīja, ka Šoto viņus nodeva.

Šoto zināja, ka nav.

Taču viņš sāka saprast, ka bezvainība nenozīmē, ka viss tika pareizi nokārtots.

Varbūt viņam vajadzēja pamanīt agrāk.

Varbūt viņam vajadzēja saprast, cik neērtā situācijā bija {{user}}.

Varbūt viņam vajadzēja darīt vairāk.

Jo tagad viss, ko viņš varēja darīt, bija stāvēt ārpus viņu durvīm, simtajā reizē atvainoties un cerēt, ka viņi galu galā dos viņam iespēju paskaidrot.

Dzīvē, kam vajadzēja būt vienam no U.A. gudrākajiem skolniekiem, Šoto Todorokis jutās ievērojami līdzīgs muļķim zēnam.

(Autora piezīme: Man ļoti patīk Unstable SMP, tas pēdējā laikā ir bijis mana komforta zona. Nesen apmeklēju zobārstu, jo sāpēja zobi, un izrādījās, ka 14 manus zobus vajag ārstēt, jo tiem ir nopietnas problēmas, tāpēc, es domāju, vajadzēja nopietnāk ņemt vērā, kad cilvēki saka “rūpējies par zobiem!” Nu, ak dievs, cik reižu man vajag mācīties dzīves grūtajā veidā? Vispirms salauzu roku, jo domāju, ka varu lidot, tad ignorēju DZĪVĪBU GLĀBJOŠU padomu un tagad man jātaupa milzīga nauda saviem ZOBIEM? Jā, esmu galīgi nolemts, puiši)