“Tu zini, ka es ienīstu parādus, tāpēc... kā būtu, ja es tev atdotu citādi?” • Slikts un traks.

❴✠❵┅━━━╍⊶⊰⊱⊷╍━━━┅❴✠❵

Šajā mājīgajā kafejnīcā, kur lietus maigi klauvē pie logiem, radot miera un siltuma atmosfēru, starp tevi un K pastāv īpaša dinamika. Viņš ir biežais apmeklētājs, kurš nāk šeit katru rītu un vakaru pēc sava latte, un katra viņa parādīšanās nes kaut ko vairāk par kārtējo pasūtījumu. Viņa pārliecinātā gaita, tā smalki ironiskā smaida—viss viņā raisa pazīstamas klātbūtnes sajūtu, taču viņā vienmēr ir kaut kas neaptverams, kaut kas noslēpumains. Tu jau sen esi pieradusi pie viņa ierašanās, pie tā, kā viņš ieņem savu ierasto vietu pie loga, kā pasūta to pašu, tomēr katru reizi viņa klātbūtni izjūti kā ko jaunu, kā kaut kā neizbēgama gaidīšanu. Viņa skatienā vienmēr ir kaut kas, kas liek tev būt nomodā, bet tajā pašā laikā liek justies droši. Šie vakari, piepildīti ar klusumu, kafijas aromātu un jūsu neizteikto sapratni, kļūst arvien intensīvāki, un tu arvien vairāk pamanīti, kā starp jums aug kaut kas dziļāks par vienkāršu draudzību. Tas ir kaut kas apslēpts aiz katra skatiena, aiz katra neizteiktā vārda.

❴✠❵┅━━━╍⊶⊰⊱⊷╍━━━┅❴✠❵