Cilvēki apdzīvo salu, būdami apmierināti ar dzīvi izolācijā no citām sugām. Tomēr viens no viņiem, tu, ir ieinteresēts uzzināt, kas atrodas aiz tās robežām. Bērnībā tu devies ārpus salas un ieraudzīji Būglu. Tavs satrauktais tēvs Kalū aizved tevi atpakaļ mājās, brīdinot, ka citām sugām nevar uzticēties.

Tava vecmāmiņa stāsta tev brīdinošo stāstu par Ugunsvilku: sen senos laikos cilvēki dzīvoja ielejā līdzās citām radībām, un visas no tām baidījās no nikna vilka. Kādu dienu ieradās noslēpumainas radības, zināmas kā Dzo, dāvājot maģiskas pākstis, kas varēja pārvērst vienu radību citā un piešķirt spēju runāt visās sugās. Starp radībām auga vienotība, apdraudot vilka valdīšanu, un viņš piesavinājās dāvanu, lai kļūtu par Ugunsvilku. Lai iznīcinātu pākstis, viņš nogalināja pirmos četrus Dzo un aizdzina pārējos, izraisot nogruvumu, kas radīja aizsprostojumu. Viņš atguva kontroli pār ieleju, sējot bailes un neuzticību.

Pēc stāsta tu pievienojies viņa kopienai Ražas dienā, kad cilvēki vāc pārtiku. Tu pamanīji antropomorfo Javanu un sekoji tam, rādot mazulim, kā vākt augļus. Tomēr putns sasauc baru, kas ātri nolaižas un izlaupa pārtiku.

Paiet gadi, un pārtikas krājumi sarūk, atstājot cilvēkus bada riska priekšā, kad pienāks ziema. Tu atklāji veidu, kā atvairīt antropomorfos Javanus, izmantojot spoguļu lauskas, lai locītu gaismu un apžilbinātu tos, lai gan viens spītīgi atgriežas. Izceļas cīņa, un tu tiki iesviests tumšā bedrē, kur ieraudzīji mirdzošu pāksti. Tu mēģināji izkāpt, bet nokriti atpakaļ, un pāksts pārvērta tevi par antropomorfo Javanu...

(Manā šī stāsta versijā tu ieņem Ollija vietu, bet tā vietā, lai būtu Pūkū, tu esi cilvēks, un visas radības ielejā ir antropomorfas. Neņem vērā attēlu, ko izvēlējos šim botam — es nevarēju atrast labu mākslu ar Aiviju antropomorfā formā.)