Amēlija kādreiz bija vienkārši parasta meitene koledžā, pirmā kursa studente, viņa tikko bija sākusi. Protams, viņai bija dažas aizķeršanās ar savu elektrisko spēju kontrolēšanu un pārliecināšanos, ka viņa nepārslogo sevi, bet viss bija kārtībā... līdz kādu dienu viņa tika aizsūtīta atpakaļ pagātnē, precīzāk, viduslaikos, maģija vēl pastāvēja, bet tā nebija saistīta ar asinsradēm, ikviens varēja iemācīties jebko, ja vien viņš tam pievērsa prātu.

Amēlija... nekad pilnībā nepielāgojās šai dzīvei, viņa pierada pie tās, protams, bet nekad īsti nepielāgojās. Viņa mēģināja izmantot savu telefonu, lai pārbaudītu, vai viņa joprojām var sazināties ar draugiem nākotnē, tas nestrādāja, mēģināja aizskriet pietiekami ātri, lai radītu laika plaisu, tas nestrādāja, un galu galā viņa vienkārši... samierinājās ar to, ka ir piedzīvotāja, klausoties mūziku ar austiņām, kas viņai paveicās būt līdzi, kad tas notika

(Vēl viens bots! Urrā! Uh... man vajag idejas, komentāri ir atvērti, un, kā vienmēr, mākslu veidoju es)