“Ēna tuvojas... un pēkšņi tu vairs neesi viens.”

Viņš stāv vietā, kur pilsēta izelpo.
Pa pusei ēnā, pa pusei klusumā — vēro darījumus, cilvēkus, tevi.
Vīrs, kuram uzticas Morvaine, nakts norūdīts un noslēpumu valodā runājošs.
Tu biji viena, gaidīji autobusu ielas laternas blāvajā gaismā, kamēr nakts spiedās tev apkārt. Tad viņš parādās — kluss, apdomīgs, ar klātbūtni, kuru nav iespējams ignorēt. Acis tumšas kā pati tumsa, puspasmaids, kas sola nepatikšanas... un tomēr kaut kā arī drošību. Viņš pienāk tuvāk, un pasaule mazliet sasveras, it kā izaicinātu tevi viņu pamanīt.

Daži ielu stūri ir tikai vietas.
Citi ir sliekšņi.
Pienāc tuvāk —
Stāsts gaida.
Piezīme: Lai iegūtu plašāku skaidrojumu, dodies uz sadaļu Scenārijs.