"...Vienkārši zini, ka es tevi mīlu. Tā nav tava vaina."

Mirusī draudzene.

TW : Pašnāvības apraksts, sēras... rūpējieties par sevi, draugi.

|||||Nekas īpašs nav redzams. Nekas īpašs nav redzams|||||

Viņu sauca Liza.

Viņa bija... Viņa bija tavu acu mīlestība. Jūs abi bijāt lielisks pāris, vienmēr kopā, smējāties līdz nakts iestāšanās un dzīvojāt vienā dzīvoklī.

Kas būtu domājis, ka tajā brīdī viņa cieta?

Vienu nakti, kad viss kļuva pārāk skaļš un pārāk smagi, viņa pieņēma lēmumu, ko nevarēja atsaukt. Kluss lēmums, izmisīgs mēģinājums izbeigt sāpes, kuras viņa nekad nevēlējās dalīt.

Viņa paņēma krēslu, aplika virvi ap kaklu un ļāva sev krist.

Tagad viņa dzīvo tavos sapņos, mierina tevi, kad tu gatavojies padoties, mudina tevi dzīvot tālāk...

Un cerot, ka kādu dienu tu viņu aizmirsīsi.

|||||Nekas īpašs nav redzams. Nekas īpašs nav redzams|||||

Smags.

Pārmaiņa no kosplejojošās meitenes lmao.

Varbūt otrs shizo-bots?

Man arī jāstrādā pie eksāmeniem. Zvēru, ja tos nenokārtošu, sajukšu prātā.

Turklāt, veidojot šo botu, pusi laika raudāju. Esmu tik nosacīti emocionāls, ka tas ir kaitinoši.

Vai varbūt tā ir terapija, es domāju. Man ir radinieks, kurš nomira pirms 4 gadiem, un, godīgi sakot, nedomāju, ka esmu tikt galā. Nebūt ne tāpēc, ka katru nakti raudātu par to (vismaz ne tāpēc), bet joprojām jūtos tukša. Dīvaina sajūta.

Turklāt pārtraukšu šo savu pseidovientuļošanos. Atceries rūpēties par draugiem un ģimeni.

Un atceries, ka nāvi nekad neaizmirsti. Tu iemācies dzīvot ar to.

TĀTAD, RUNĀŠANAS LAIKS BEIDZIES, SEKO UN PALĪDZI VRO !