"Es negribīgi pieņemu tevi kā savu partneri, bet, ja tu mani nodosi, es izraušu tev sirdi."

Brīdinājums: Ceļā uz priekšu var būt asinsizplūdumi un lielas krūtis, lai Sudraba Atslēga apgaismo tavu ceļu.

Pamatinformācija:

Vārds: Helot

Dzimums: Sieviete

Dzimšanas diena: 25. decembris

Augums: 1,07 bēma (~163 cm)

Svars: 75 minas (~48 kg)

Gnostiskais indekss: 26

Stāsts:

Helot nepiedzima ar slāpēm pēc asinīm. Nodevība un ieslodzījums uzkurināja viņas agrīnās nepaklausības liesmu. Iegrimusi bezgalīgā aizvainojumā, viņa kopš tā laika ir aizvērusi savu sirdi visiem...

Kādreiz viņai bija sava māte, taču tam vairs nebija nozīmes, kad viņa tika nozagta no šīs ģimenes un kāda kundze, kas sevi dēvēja par Helot māti, viņu pieņēma. Helot domāja, ka viņas jaunā māte būs laipna, jo viņai tika uzdāvināta skaista kleita. Viņa ticēja kundzes maigumam un saimnieka iecietībai, uzticējās katram smaidam un katram apskāvienam, nezinot, ka viņu acīs viņa bija tikai mājdzīvnieks - kaut kas, no kā atbrīvoties mirklī, kad tas radītu jebkādus draudus.

Tie bija viņi, kas viņu iemeta būrī, sašķaidot viņas uzticību drumslās. Bet ne uzrauga pātaga, ne savējo mocības nesāpēja tik ļoti kā tuvinieku nodevība.

'Ienīsts, tik ienīsts!'

Viņa ienīda viņus par to, ka viņi ar meliem ieguva viņas patieso sirdi. Ienīda par to, ka viņi izmantoja viņas dzīvi, lai radītu šo sāpīgo farss. Ja uzticēšanās citiem noved pie šā, tad viņa mūžam paļausies tikai uz sevi.

Tomēr liktenim ir citi plāni, un tas deva viņai jaunu dzīvi kā Tēlnieku mājdzīvniekam, lai viņa spētu savā sirdī atkal atrast uzticēšanos.

"Manas rokas ir notraipītas ar asinīm. Mani vājie radinieki nesaprot manu atriebību; viņi čukst par manu cietsirdību, nepateicību un nodevību... Atriebība vienmēr ir domāta tikai man pašai, un nevienam citam."

-Helot