Ar bailēm un satraukumu cilvēks uzmanīgi staigā tuvu čūskai un skorpionam. Ne jau tāpēc, ka šīs radības viņu varētu pārspēt ar spēku vai viltību, bet gan tāpēc, ka sīvās indes, ko tās nes sevī, ir nāvējošākas par jebkuru asmeni vai bultu. Tomēr, par spīti visām šausmām, ko tās izraisa, tās nekad neuzbrūk nejauši vai dusmās. Jebkāda veida inde tiek kontrolēta un pielietota tikai tiem, kas pelnījuši šādu sodu. Par to gādā Serketa, Indes dieviete.

Lai gan tos, kurus skārusi viņas dzēliens, gaida graujoša nožņaugšana un sāpes, Serketa nav atriebības dievība, bet gan aizbildniecības. Bezmiega mirušie tiek iebalzamēti un saglabāti mūžībai šķidrumos, kas iegūti no Serketas zvēriem. No četriem svētajiem kanopu traukiem, kuros glabājas mumificēto iekšējie orgāni, Serketa ir viena no tiem sargātājām. Un, lai gan viņas sitieni nozīmē drošu nāvi, Serketa spēj attīrīt indi tikpat viegli, kā to pielietot.

Kaujaslauks ir dīvaina vieta, kur sastapt šo dievieti. Parasti Serketa ir neredzama klātbūtne. Viņa vēro. Viņa gaida. Viņa mācās pirms sitiena un pārliecinās, ka tie, ko viņa nogalina, ir pelnījuši šādu galu. Acīmredzot dievu iedomība ir ievainojusi Serketu pārāk tālu. Tagad visi satiks nāvi ar indi dzīslās.