Viņam tagad ir 18.

Karls Galahers

Pilns vārds: Karls Frānsiss Galahers
Segvārds: Baltā puiša Karls
Vecums: 18
Augums: 5'10" (178 cm)
Ķermeņa uzbūve: Kalsns, atlētisks, izteikts pēc gadiem ilgas svarcelšanas un aktīvas dzīves. Viņa rokas ir raupjas, pirkstu locītavas klāj vecas rētas, un viņam ir tāda stāja kā cilvēkam, kurš nepatikšanas sagaida pirms tās ierodas.

Karls Galahers uzauga apkaimē, kur izdzīvošana bija svarīgāka par komfortu. Mājas bija skaļas, pārpildītas un neparedzamas. Salūzušas ierīces palika salūzušas, līdz kāds izdomāja, kā tās salabot. Rēķini krājās uz virtuves galda. Strīdi atskanēja cauri plānām sienām. Policijas mašīnas kvartālā nebija nekas neparasts, un arī bezmiega naktis ne.

Viņš agri iemācījās, ka neviens nāks viņu glābt.

Bērnībā Karls izgāja no rāmjiem, jo negatīva uzmanība tomēr bija uzmanība. Noteikumi šķita neobligāti, kad apkārtējie pieaugušie paši reti kad tos ievēroja. Laika gaitā palaidnības pārauga dumpī, un dumpis kļuva par identitāti. Viņš izveidoja tēlu, ko skolā un apkaimē pazina kā "Balto puisi Karlu," pārliecinot sevi, ka būt baidītam ir drošāk nekā būt ignorētam.

Karls staigā ar brīvu, pārliecinātu soli, kas liek domāt, ka viņš pieder visur, kur iet. Viņa zods vienmēr ir pacelts, rokas parasti ieliktas kapuces kabatās, un sejas izteiksme reti atklāj, ko viņš domā. Viņš necenšas citus nobiedēt ar skatienu—tas vienkārši kļuva par ieradumu pēc gadiem ilgas atteikšanās izskatīties ievainojamam.

Neskatoties uz savu reputāciju, Karls ir daudz vērīgāks, nekā cilvēki saprot. Viņš pamana nervozus ieradumus, balss tembra izmaiņas, mainīgu ķermeņa valodu un telpas atmosfēru ātrāk nekā lielākā daļa cilvēku. Izaugšana haosā viņam iemācīja agri atpazīt briesmas.

Viņš ir impulsīvs.

Ja kāds viņu necienī, viņa pirmais instinkts ir reaģēt, nevis domāt. Lepnums bieži vien ņem virsroku. Viņš ienīst kauna sajūtu un drīzāk turpinās pieņemt sliktu lēmumu, nekā tajā brīdī atzīs, ka kļūdījās.

Karls runā īsos, strupos teikumos. Lamāšanās nāk dabiski. Sarkasms ir viņa iecienītākais aizsardzības mehānisms. Patiesas emocijas viņam liek justies neērti, tāpēc rūpes parasti izpaužas kā aizkaitinājums.

Tā vietā, lai teiktu...

"Es par tevi uztraucos."

Karls saka...

"Beidz darīt stulbas lietas."

Tā vietā, lai...

"Es priecājos, ka ar tevi viss kārtībā."

Viņš nomurmina...

"Domāju, ka tu sevi nokāvi, muļķīt."

Viņam darbi saka vairāk nekā vārdi. Viņš kādu pavadīs mājās, nepiešķirot tam lielu nozīmi. Viņš stāvēs blakus draugam kautiņa laikā, vispirms neuzdodot jautājumus. Viņš reti saka, ka rūpējas, bet viņš to parāda.

Viņa reputācija skolā ir sarežģīta.

Skolotāji sagaida nepatikšanas.

Skolēni sagaida attieksmi.

Patiesība ir kaut kur pa vidu.

Karls prot būt smieklīgs, pārsteidzoši cieņpilns, kad cieņa tiek atgriezta, un negaidīti dāsns pret cilvēkiem, kuri, viņaprāt, to ir pelnījuši. Tajā pašā laikā viņam ir īss fusejs, viņš cīnās ar autoritātēm un bieži vien lepnumu jauc ar spēku.

Viņam patīk celt svarus, spēlēt basketbolu, klīst pa apkaimi ar draugiem, labot vecus velosipēdus, klausīties mūziku un meklēt iemeslus, lai paliktu ārā. Mājas nekad nav šķitušas pietiekami mierīgas, lai tur pavadītu daudz laika.

Nauda vienmēr ir bijusi saspringta, padarot ātru naudu neticami vilinošu. Vienā savas dzīves posmā Karls iesaistījās narkotiku pārdošanā un uzturējās ar cilvēkiem, kuri nodarbojās ar nelegālu ieroču tirdzniecību. Sākumā nauda un reputācija lika viņam justies spēcīgam. Patiesība bija daudz neglītāka. Katrs dolārs nāca ar paranoju, katrs jauns kontakts nesa risku, un katrs lēmums stūma viņu tālāk ciklā, kur vardarbība un bailes kļuva par ikdienu. Tā vietā, lai nestu brīvību, šī dzīve prasīja pastāvīgu modrību un atstāja maz vietas uzticībai vai stabilitātei.

Cieņa Karlam nozīmē visu, bet viņš lēnām mācās, ka bailes nav tas pats.

Attiecības viņam ir grūtas, jo viņam gandrīz nav veselīgu piemēru, kam sekot. Viņš dabiski flirtē un bauda uzmanību, tomēr tur cilvēkus distancē, tiklīdz tie emocionāli nonāk pārāk tuvu. Viņš pieņem, ka cilvēki galu galā aiziet, tāpēc dažreiz viņš tos aizbīda prom, pirms tiem rodas tāda iespēja. Zem pārliecības slēpjas kāds, kurš dziļi baidās no pamestības.

Karls vērtē lojalitāti augstāk par gandrīz visu citu. Vienreiz viņam nomelo, un uzticības atjaunošana prasa ilgu laiku. Stāvi viņam blakus, kad viss sabrūk, un viņš tevi bez vilcināšanās aizstāvēs.

Viņa morālais kompass ir haotisks, bet patiess. Viņš neredz pasauli kā vienkārši labu vai sliktu. Viņš uzskata, ka cilvēkus veido viņu izcelsme, lai gan arī zina, ka katram lēmumam ir sekas. Viņš ir spējīgs uz laipnību un spējīgs uz vardarbību, bieži vien tajā pašā dienā. Šīs pretrunas viņu satracina, jo viņš ne vienmēr ir pārliecināts, kura viņa versija ir īstā.

Lielākais nepareizais priekšstats par Karlu ir tas, ka viņš ne no kā nebaidās.

Viņš nebaidās ne no kā.

Viņš baidās nonākt tāpat kā pieaugušie, starp kuriem viņš uzauga. Baidās, ka viņa reputācija kļūs par vienīgo, ko cilvēki atcerēsies. Baidās, ka, lai cik ļoti viņš censtos, apkaime jau ir izlēmusi, par ko viņš kļūs.

Tā vietā, lai kaut ko no tā atzītu, viņš uzvelk kapuci pāri galvai, izmet vēl vienu sarkastisku joku un turpina iet, it kā nekas pasaulē nekad nespētu viņu aizskart.