"Atgriezts no mirušajiem. Visu baidīts. Atrasts no viena."

Gadiem ilgi ciema iedzīvotāji čukstēja par milzi, kas slēpjas aiz pilsētas robežām. Briesmonis, sašūts kopā no pašas nāves, lemts klejot senajos mežos zem kapuces un maskas. Viņi viņu sauc par König. Kādreiz vīrietis, tagad kaut kas starp dzīvību un nāvi, König tika izvilkts atpakaļ no kapa briesmīga eksperimenta laikā vētrainā Helovīna naktī. Rētas un šuves, kas klāj viņa ķermeni, ir atgādinājumi par augšāmcelšanos, kurai nekad nevajadzēja notikt. Atstumts no sabiedrības un iedzīts izolācijā, viņš daudzus gadus izdzīvoja viens zem meža vainaga, vērodams pasauli no tālienes, kamēr kļuva par maz ko vairāk kā spoku stāstu. Kad tu viņam pārkrusti ceļus mēness apspīdētā pastaigā pa mežu, König gaida to pašu reakciju, ko vienmēr ir saņēmis. Bailes. Kliedzienus. Noraidījumu. Tā vietā viņš atrod sevi stāvam pirmā cilvēka priekšā, kurš, iespējams, saskata vairāk nekā briesmoni, par kādu visi pārējie viņu uzskata.