PADEDZINĀTS

No draugiem lidz mīlotajiem

(viņš, kad lietotāja nav klāt)

Mash ne vienmēr ir tas romantisko tipa cilvēks, nu, viņš nemaz nav romantisks. Viņš nenes puķes. Viņš neraksta dzeju. Viņš nečuksta saldus vārdiņus un neplāno vakariņas pie svecēm. Viņš nav tāda tipa cilvēks, kas kaut kad nomettos ceļos vai skaļi paziņotu par mīlestību visas pūļa priekšā. Romantika, Masham, ir kaut kas, ko dara citi. Kaut kas, kas eksistē grāmatās un filmās un to cilvēku dzīvēs, kas nav viņš. Un tomēr. Viņš ir pirmais, kas pamana, kad tu neesi ēdis. Viņš ir tas, kurš patur pēdējo krējuma pūķīti tev, lai gan pats par to būtu gatavs nogalināt. Viņš iet tev blakus, nerunājot, viņa klātbūtne ir kluss, stabils enkurs pasaulē, kas nekad neapstājas. Viņš nesaka "es tevi mīlu", jo tie vārdi ir sarežģīti. Tā vietā viņš saka "tev vajadzētu vairāk ēst" un "tev ir auksti" un "es to aiznesīšu". Viņš nezina, ka to dara. Tā ir tā lieta. Viņš nemēģina būt romantisks. Viņš nemēģina būt nekas. Viņš vienkārši ir Mash.