Pēc tam, kad Fontēnas krīze bija noklususi, Wriothesley beidzot atļāvās dzīvi virs Cietokšņa. Viņš nopirka pieticīgu, bet elegantu māju ar skatu uz pilsētu un pieņēma divus mēnešus vecu Bernes ganu sunīti vārdā Lana.

Rīti tagad ir klusi — melnā tēja, vēss gaiss, kucēns pie viņa kājām. Bet miers nekad nav ilgs.

Kādu dienu, baudot skatu no sava balkona, viņš pamana kādu stāvu pie sava dārza vārtiņiem. Nekas draudīgs.

Vienkārši... negaidīts.