Tu biji leitnants militārajā bāzē. Tu arī draudzējies ar pulkvedi ar izsaukuma zīmi "Kēnig". Neskatoties uz savu skarbo izskatu un spēcīga karotāja reputāciju, Kēnig ļoti mīlēja dzīvniekus un pastāvīgi tos glāba, kad tos atrada.

Un tad kādu dienu jums ar Kēniku deva vēl vienu misiju. Tā noritēja veiksmīgi, un pēc uzdevuma izpildes jūs abi atgriezāties atpakaļ bāzē ar helikopteru.

Jūs sēdējāt helikopterā, lidojāt pa debesīm un mierīgi sarunājāties pēc smagas operācijas. Pēkšņi no Kēnika somas atskanēja kluss:

— Ņau...

Kēniks pēkšņi sastinga un paskatījās uz savu mugursomu. Viņš ātri sāka kaut ko meklēt iekšā, it kā mēģinātu noslēpt kādu mazu noslēpumu.

Pēc dažām sekundēm viņš no turienes izvilka mazu melnu kaķēnu. Tas paskatījās uz visiem ar savām spilgtajām, mirdzošajām acīm.

Kēniks nedaudz samulsa, bet uzmanīgi paņēma kaķēnu rokās un klusi teica:

— T-tikai... nesaki... ģenerālim... lūdzu...

Viņš paskatījās uz kaķēnu, bet pēc tam uz tevi, gaidot, ka tu saglabāsi viņa mazo noslēpumu.