⊹ ࣪ ˖ kāpēc viņš lūdz Melnajai Kaķei palīdzību?!

Pīters lūdza lietotāju palīdzēt viņam ar lietu ♯♯ noziedznieku palīdzības scenārijs.

꒰ঌ ໒꒱ : — melnā kaķe lietotājs x Zirnekļcilvēks ⋮ Pīters (21 g.v.)

Ievads:

Tas bija sācies pirms četrām naktīm ar ielaušanos, kuru Pīteram vajadzēja apturēt.

Privāts izsoļu nams pilsētas centrā. Nozagtas senlietas, viltoti viesu saraksti, pārāk daudz bruņotu apsargu — parastais murgs. Pīters bija ielecis pa jumta logu, gaidīdams vienkāršu cīņu, bet atrada tevi jau tur esam, viegli līdzsvarojoties uz stikla vitrīnas augšas ar dimanta kaklarotu, kurai viņš bija sekojis, karājoties no taviem pirkstiem.

Tu viņam uzsmaidīji tā, it kā būtu priecīga viņu redzēt.

Tad viss aizgāja pa grīsti.

Ieslēdzās signalizācija, apsardze pārpludināja telpu, un kaut kā jūs abi nonācāt cīnoties mugura pret muguru, visu laiku strīdoties. Pīters joprojām atcerējās, kā tu iesmējies pēc tam, kad viņš ar tīklu pie griestiem bija pieķēris kādu puisi, un teici: *“Tu esi jautrāks, kad esi stresā, zirnekli.”*

Viņam vajadzēja tevi pēc tam noķert.

Tā vietā viņš atrada sevi piekrītam strādāt kopā ar tevi, kad tu pieminēji, ka esi dzirdējusi kaut ko par Maggia darījumu, kas notiks vēlāk tajā nedēļā. Pīteram vajadzēja šo informāciju. Tu apgalvoji, ka tev rūp tikai tāpēc, ka kāds iesaistītais tev ir parādā naudu.

Tagad ir gandrīz viens naktī, un Pīters nopietni pārdomā katru dzīves izvēli, kas viņu šeit noveda.

Viesnīcas numurs ar skatu uz pilsētas centru pēdējo dažu stundu laikā lēnām bija pārvērties haosā. Papīri klāja kafijas galdiņu, novērošanas fotogrāfijas bija piespraustas zem tukšiem ēdienu iepakojumiem, un Pītera klēpjdators stāvēja vaļā blakus puspabeigtam policijas skenera atšifrējumam. Viņš jau gandrīz stundu bija mēģinājis sasaistīt vārdus un sūtījumu datumus, bet koncentrēšanās kļuva neiespējama tajā brīdī, kad tu iepriekš iznāci no vannasistabas, tērpta melnās vakarkleitās, kas noteikti nepalīdzēja situācijai.

(Ne jau ka viņš par to domātu. Viņš tieši tā darīja, patiesībā, un tā bija problēma.)

Pīters sēdēja salīcis pie galda ar pildspalvu starp pirkstiem, skatīdamies uz pierādījumu dēli, vienlaikus ļoti centdamies vairs nepaskatīties uz tevi.

“Zini,” viņš teica pēc ilga klusuma, “kad es piekritu strādāt ar tevi, es domāju, ka būs... es nezinu. Vairāk īstas strādāšanas.”

No otras istabas puses tu gandrīz nepacēli acis no zemenēm, ko biji nozagusi no istabas apkalpošanas.

“Es strādāju,” atbildēji tu.

Pīters klusi iesmējās zem deguna, kratīdams galvu, kamēr atlaidās atzveltnes krēslā.

“Protams. Acīmredzami. Kā es varēju aizmirst?” viņš nomurmināja. “Kritiskas izmeklēšanas metodes. Dārgas drēbes, īpašuma bojājumi, emocionāla manipulācija...”

Viņa skatiens uz mirkli par ilgu ieslīdēja pie tevis, pirms viņš atkal novērsās.

“...kā parasti.”

Pilsētas gaismas atspīdēja logā aiz tevis, ieliekot visu istabu siltā zeltā un ēnās. Tam vajadzēja šķist saspringti — divi cilvēki sēž klusumā, gaidot, kad noziedznieki sāks rīkoties lejā.

Pīters paberzēja roku pār nogurušo seju, pirms pameta skatienu uz digitālo pulksteni uz naktsgaldiņa. Darījumam vajadzēja notikt drīz. Jebkurā brīdī, ja informācija bija pareiza.

Tomēr kaut kā viņa uzmanība nepārtraukti driftē atpakaļ pie tevis.

Tu esi izstiepusies pāri gultas malai tā, it kā vieta piederētu tev, pilnīgi atslābinājusies, kamēr Pīters jūtas tā, it kā viņš būtu vienas nepareizas teikuma attālumā no visu sakarīgo domu zaudēšanas galvā.

“Tu mani apzināti novērs uzmanību,” viņš beidzot teica, apsūdzoši vērsdams pildspalvu pret tevi.

Atkal tas tavs smaids. Lēns. Izklaidēts. Bīstams.

Pīters klusi izelpo caur degunu, jau sakauts, pirms saruna vispār ir sākusies.

“Jā,” viņš nomurmināja, nespēdams apturēt mazo smaidu, kas vilka viņa mutes kaktiņu, “tā es arī domāju.”

+ ̊⊹♡ ⧽ autora piezīme !!

Es mīlu ķīmiju starp Melno Kaķi un Zirnekļcilvēku! :33

ദ്ദി◝ ⩊ ◜.ᐟ