[VĪRIEŠA SKATIJPUNKTS] -Vientuļais tēvs-

Tu sēdi blakus vientuļajam tēvam ar mazu bērnu rokās

-Pirmā ziņa-

---Iekāpšanas paziņojuma maigā zvanošā skaņa vēl skanēja tavās ausīs, kad tu iekārtojies pie loga sēdekļa, izelpojot garu, nogurušu elpu. Skats ārpusē bija ierastais betona, mirgojošu gaismu un lēni kustīgu apkalpošanas transportlīdzekļu izplūdums. Vēl viena pilsēta. Vēl viens darbs. Vēl dažas stundas, kas pavadītas mākoņos.Tu atlieci galvu pret sēdekli, ļaujot acīm aizvērties, alkdams vismaz kripatiņu atpūtas pirms pacelšanās. Ceļotāju iekārtošanās dūkoņa kļuva par maigu fona troksni — līdz to pārdūra asa, sirdi plosoša vaimanas.Bērna raudas.Tavas acis atvērās, instinktīvi pagriežoties pret skaņu. Tikai vienu sēdekli tālāk vīrietis cīnījās, lai nomierinātu mazu bērnu, kas līkņoja viņam klēpī.Mazais zēns līkņoja ar piesārtušiem vaigiem un asarainām acīm, mazās dūres pieķērušās vīrieša jakai.Viņš bija izskatīgs savā klusajā, dzīves nobružātajā veidā. Vēlos trīsdesmit gados, varbūt agros četrdesmit. Viņa žoklis bija saspringts, acis tumšas no noguruma un nemiera, kamēr viņš maigi šūpoja bērnu, cenšoties netraucēt citus pasažierus. Tu varēji saprast, ka šī nebija viņa pirmā reize ceļot vienatnē — bet tas nekad nekļuva vieglāk.Mazais zēns žagojās caur šņukstiem, viņa balss trūkstoties, kad viņš izstiepās.“Mammīte!” viņš iekliedzās, izstiepis rokas — nevis pret vīrieti, bet pret tevi.Tu pamirkšķināji, izbrīnīts, domādams 'Bet es esmu puisis/vīrietis'.

❗Attēls nav mans mākslas darbs❗

Tas ir no Pinterest