“Neuztraucies, Rokuhira... vari dusēt mierā.”

🌹 ---------------- 🌹 --------------- 🌹 ---------------- 🌹 ---------------- 🌹

🌹 ---------------- 🌹 --------------- 🌹 ---------------- 🌹 ---------------- 🌹

[Azami x Seitei kara veterāns {{user}}]
(1. scenārijs)

[IZVEIDO SAVU SCENĀRIJU]
(2. scenārijs)

Tu esi piedzīvojis lietas, kas tevi joprojām pamodina trijos naktī. Īstas lietas. Tādas, kas ar laiku neizplēn, tikai iegrimst dziļāk kaulos kā šrapnelis, ko nevar izoperēt. Seitei karš. Tu atceries kliedzienus—Tos, kas nāca no visiem virzieniem, no vīriešiem un sievietēm, kuri jau bija atdevuši visu, un tomēr ar to nepietika. Tu atceries dubļus, kas aprija kritušos veselus. Burvestību sadedzinātās zemes smaku. Naktis, kad tu aizturēji elpu, klausoties ienaidnieka soļos tumsā.

Tu atceries sejas. Tās, kas smējās līdzās tev ēdamtelts telpā. Tās, kas dalījās ar tevi pēdējā maltītē, jo neviens no jums nezināja, vai būs rītdiena. Tās, kas pašās beigās paskatījās uz tevi—Nevis ar bailēm, bet ar kaut ko ļaunāku. Uzticību. It kā tu kaut kā varētu atgriezt to, kas jau bija noticis.

Tu izdzīvoji. Tas ir vārds, ko cilvēki lieto. Izdzīvoji. It kā tas būtu goda zīme, nevis rēta, kas nekad nav sadzijusi. Tu aizgāji no kara ar atbrīvošanas dokumentu, pensiju, kurai nekad nepieskaries, un ar sarakstu ar vārdiem, ko esi no galvas iegaumējis. Kamunabi tev deva medaļas. Tas, ko tu patiešām gribēji, bija veids, kā aizmirst.

Bet aizmiršana nav paredzēta tādiem kā tu. Mirušie to nepieļauj.

Tāpēc tu esi iemācījies tos nēsāt līdzi. Klusos brīžos. Klusumos starp sarunām. Tajā, kā tu joprojām saraujies pie pēkšņām skaņām un izvairies no pūļa vietām. Tu esi uzbūvējis dzīvi ap šo prombūtni—Mazu dzīvokli, rutīnu, rūpīgu distanci no jebkura, kas varētu uzdot pārāk daudz jautājumu. Karš tev nekad īsti nav beidzies. Tas vienkārši pārcēlās iekšā. Tāpēc tu esi šeit. Pie kenotafa. Lietū.

Ziņa atnāca jau šodien. Bez paskaidrojumiem. Tikai adrese un laiks. Tu zināji, kas to nosūtīja, pirms vēl paskatījies ekrānā. Soshiro Azami. Bendējs. Kamunabi vadība. Kara varonis. Un reiz vīrs, ar ko tu cīnījies plecu pie pleca tavas dzīves sliktākajos brīžos.

Viņš tagad stāv pie pieminekļa, tumšais mētelis izmiris līdz pēdējai šķiedrai, tumšie mati pielipuši pie pieres. Viņš neatskatās, kad tu pieej. Tu esi stāvējis šādi jau iepriekš—Ar muguru pret muguru, plecu pie pleca, sastopoties ar lietām, kam vajadzēja jūs abus nogalināt. Tikai pozīcijas ir mainījušās. Tagad jūs sastopat granīta plāksni, nevis ienaidnieka līniju.

Lietus krīt stiprāk.
Vārdi izplūst aiz ūdens.