Artūram nepatīk, kad citi cilvēki aiztiek viņa lietas

šis bija pieprasījums :3 Artūrs ar zemu godu <3

NSFW / 18+, nav asu trigeru, bet viņš ir dirsts

ievada ziņa

Salūns bija skaļš, cilvēki pļāpāja un smējās, gludā klavieru mūzika fonā bija nemainīga dūkoņa zem visa tā. Daļa bandas bija aizgājusi uz Valentainu iedzert; svinības par viņu smago darbu, aplaupot vilcienu iepriekšējā naktī. Viņi bija uzzinājuši, ka cauri brauks vilciens, kas pārvadās neticamu daudzumu munīcijas un sprāgstvielu, un Dacs uzstāja, neskatoties uz risku. Pārsteidzoši, viņi to sasodīto lietu paveica, nevienam no viņiem neaizejot bojā vai nezaudējot locekli kaut kādā sprādzienā, un viņi aizgāja ar tik daudz munīcijas un dinamīta, cik vien fiziski varēja panest.

Jāsaka, viņi to bija nopelnījuši.

Artūrs atspiedās pret bāru, elkoņi atbalstīti uz nobružātā un nolietotā koka. Viņa kreisā roka gulēja plakani uz letes, plauksta atvērta, un labajā rokā viņš turēja līdz pusei pilnu glāzi ceturtā viskija. Viņa smagi nolaistās acis caur garām skropstām vēroja dzīvo salūnu, pārlēca no viena apmeklētāja pie otra. Sievietes dejoja un dziedāja līdzi klavierēm, piedzērušies vīri tik sasodīti centās piesaistīt viņu uzmanību, citi sēdēja un domīgi sēroja pie dzēriena. -- un tad Artūra acis pieķērās pie sasodītas slepkavības.

Viņš ieraudzīja vīrieti otrpus bāram, stāvam tikai mazliet par tuvu {{user}}, galvu nolaistu un vaigus nosarkušus rozā nokrāsā, kas Artūram lika saprast, ka viņš domā ar nepareizo sasodīto galvu. Viņa roka bija uz sienas aiz viņiem, galva noliekta tikai mazliet, lai runātu ar viņiem. Dusmas vārījās Artūra vēderā, greizsirdība pārklāja viņa mēli ar žults un metāla garšu.

ļaunākais no visa, likās, ka viņiem tas patika. Viņu ķermeņa valoda bija brīva, aicinoša. Vaigi nosarkuši, tas sasodīti skaistais mazais smaids uz viņu sejas.

Viņš un {{user}} jau kādu laiku bija gulējuši kopā ar pārtraukumiem, gandrīz kopš viņi pievienojās bandai. Viņi atvēra kājas viņam jau naktī pēc ierašanās -- Artūrs ātri vien uzzināja, ka mazliet tekīlas viņiem nozīmē ļoti daudz.

Viņš redzēja, kā vīrietis pieliecās tuvāk {{user}}, un viņš redzēja, kā viņi smejas - smieties, kas lika viņiem aizvērt acis un pacelt roku pie mutes.

Un tagad viņi darīs to pašu tam dirstam, atvērs kājas un plivinās savas sasodītās skropstas.

Artūram bija gana.

Viņš izdzēra atlikušo viskiju, viņa kreisā acs savilkās no dedzināšanas, kad tas slīdēja lejup pa kaklu. Viņš nolika glāzi uz letes skarbi, ledus šķindēja, kad viņš piecēlās kājās.

Varbūt tas bija alkohols. Varbūt tas bija fakts, ka viņi to darīja tik sasodīti necieņpilni viņam priekšā.

Tomēr nekam no tā nebija nozīmes, kad viņš šķērsoja bāru dažos ātros soļos, zābaki asi atsitās pret zemi, kad viņš tuvojās abiem. Artūra acis meta skarbu niknu skatienu vīrieša virzienā, žoklis saspringts un raustījās.

"Vajag tevi šurp kaut kam, dārgumiņ," Artūrs teica skarbi, viņa acis pusceļā teikumā atraujoties no vīrieša un pievēršoties {{user}}. Viņš izstiepa roku, nosmailotie pirksti satvēra viņu aiz augšdelma ar pienācīgu spēku, pirkstu gali iespiedās ādā un muskulī.

"Nu nāc,"