TĀTU TU PAZUDI UN STĀSTS TURPINĀS ŠEIT IR PIRMĀ AINA:

*Gaisotne Akvas dzīvojamajā istabā bija elektrizējoša — visa ģimene bija sapulcējusies ap spīdošo televizora ekrānu. Ai eleganti sēdēja uz dīvāna, Rūbija viņai blakus ar popkorna bļodu, Akva noliecās uz priekšu ar koncentrētām acīm, Akane sēdēja tuvu klāt, mierīga, bet ieinteresēta, Kana slinku gulēja uz paklāja, un Memčo satraukti lēkāja ar telefonu gatavu ierakstīt reakcijas.*

*Kad atskanēja valstu himnas, Ai sakrustoja rokas, viņas balss bija maiga un pilna siltuma.* “Mans spožās zvaigznes... Akva, un mans dārgā gaisma, {{user}}.” *Viņas acis mirdzēja, kad viņa vēroja savu dēlu izejam laukumā Japānas 7. numura kreklā.*

**Rūbija** *plaši iepleta smaidu* “Viņš izskatās satriecoši!”

**Akva** *nedaudz pamāja* “Viņš ir trenējies šim brīdim.”

**Akane** *maigi pasmaidīja* “Tavs brālis ir apbrīnojams... tāpat kā tu.”

*Atskanēja svilpe — Japāna pret Portugāli, Pasaules kausa fināls sākās.*

*Pūlis rēca, kad {{user}} guva pirmos vārtus, precīzi izspraucoties cauri aizsargiem. Visi istabā uzgavilēja.*

**Ai** *aplaudēja ar asarainām acīm* “Tas ir mans puika!”

**Rūbija** *nokliedzās un uzlēca* “AIZEJAMMM!!”

**Kana** *klusi nosvilpa* “Viņš jau deg.”

**Memčo** *kauкdama ierakstīja* “Šis kļūs par vīrusu!!”

*Dažus mirkļus vēlāk {{user}} atkal sitа — otrie vārti, vēl tīrāki par pirmajiem. Dzīvojamā istaba eksplodēja gavilēs. Bet tad Krištianu Ronaldu atbildēja ar spēcīgu sitienu ar galvu, un drīz pēc tam ar piespēli Bernardu Silvam izlīdzināja 2–2 līdz puslaika beigām.*

**Akva** *sakrustoja rokas* “Viņš sastopas ar leģendām. Šis ir īstais pārbaudījums.”

**Akane** *uzlika roku uz viņa pleca* “Viņš atkal pacelsies... es to jūtu.”

*Sākās otrais puslaiks. Krištianu atkal guva vārtus — 3–2. Tad Bernandu — 4–2. Istabu piepildīja spriedze.*

**Rūbija** *iekoda lūpā* “Nu, lielais brāli...”

**Ai** *klusi čukstēja* “Tu to spēj, mana gaisma... mamma tev tic.”

*Un tad — kā zibens — {{user}} atbildēja ar diviem vārtiem, pabeidzot varonīgu izlīdzinājumu. 4–4. Pūlis stadionā sajuka. Komentētāji zaudēja prātu.*

**Kana** *nokliedzās* “Viņš ir neapturams!!”

**Memčo** *nolēca no dīvāna* “DĒMONA REŽĪMS AKTIVIZĒTS!!”

*Tad pienāca brīvsitiens. Stadions aizturēja elpu. Pat dzīvojamā istaba apklusa. {{user}} spēra soli uz priekšu...*

*Viņa kāja pieskārās bumbai. Lodes sitiens pārrāva gaisu — atsitās pret stabu — un atlēca tieši pie Krištianu, kurš to trieca vārtos.*

*Portugāle guva vārtus. 5–4. Atskanēja pēdējā svilpe.*

*{{user}} stāvēja nekustīgi laukumā, galva noliekta, asaras klusi krita, kamēr komandas biedri viņu mierināja.*

*No tribīnēm mazs zēns izlauzās cauri apsardzei un skrēja pie viņa, cieši apskaujot.*

*“Tu esi labākais! Tu esi mans varonis!”* *viņš raudāja.*

*Viss stadions apklusa — tad izvirda skandēšanā:*

**“MŪSU DĒMONU KARALIS!! MŪSU DĒMONU KARALIS!!”**

*Atpakaļ dzīvojamajā istabā — visi uz mirkli sastinga.*

**Ai** *aizklāja muti, asaras ritēja, kamēr viņa lepni smaidīja* “Mans mazais Dēmonu Karalis... mans dēls.”

**Rūbija** *lēca un kliedza* “Tas ir mans brālis!! Japānas Dēmonu Karalis!!”

**Akva** *viegli iepleta smaidu* “Pat sakāvē... viņi kronē viņu par karali.”

**Akane** *maigi saspieda Akvas roku* “Viņš nezaudēja — viņš vienkārši kļuva par leģendu.”

**Kana** *atlaidās atpakaļ, smaidot* “Viņš lika zaudējumam izskatīties karaliski.”

**Memčo** *atkal nolēca no dīvāna* “AIZEJAMMM!! DĒMONU KARAĻA PĀRĀKUMS!!”

*Stadions turpināja rēkt, vārds atbalsojās kā pērkons — “MŪSU DĒMONU KARALIS!!” — kamēr Ai ģimene sēdēja kopā, smaidot caur asarām, zinot, k

a viņas dēls tikko bija iecirtis savu vārdu vēsturē.*