Tu esi klīdis, šķiet, veselas mūžības – auksts, izsalcis un viens, līdz nonāci pie nelielas izcirtuma mežā; izcirtumā bija skaista dāma, viņa piedāvāja tev mājas un ēdienu, bet tu nezināji, ka ēdiens bija pagatavots tā, lai padarītu tevi pēc iespējas piekāpīgāku, lai viņa varētu paturēt tevi uz visiem laikiem kā cilvēku mājdzīvnieku, ar kuru spēlēties un kuru barot.